Kā ogļhidrāti ietekmē tavu veselību? — Ričards Dž. Vūds

Skaties pilnu mācību video: http://ed.ted.com/lessons/how-do-carbohydrates-impact-your-health-richard-j-wood

Tas, ko ik dienas ēdam un dzeram, var pamatīgi ietekmēt mūsu veselību. Piemēram, pārāk daudz ogļhidrātu var izraisīt insulīna pretestību, kas ir būtisks sirds—asinsvadu slimības un 2. tipa diabētu veicinošs faktors. Taču kas tieši ir ogļhidrāti? Un ko tie dara mūsu ķermenī? Skaidro Ričards Dž. Vūds.

Sagatavoja — Ričards Dž. Vūds; animēja — Kaeds Mai.

Kurā no šiem produktiem
ir vismazāk ogļhidrātu?

Šajā maizes klaipiņā?

Šajā rīsu bļodā?

Vai šajā limonādes skārdenē?

Tas ir āķīgs jautājums.

Lai gan tajos var būt atšķirīgs tauku,
vitamīnu un citu uzturvielu daudzums,

ja runa ir par ogļhidrātiem,
tie ir visnotaļ līdzvērtīgi.

Ko tieši tas nozīmē tavam uzturam?

Pirmkārt, ogļhidrāti
ir uzturvielu kategorija,

ko veido cukuri un molekulas,

kuras tavs ķermenis sadala,
lai izveidotu cukurus.

Ogļhidrāti, atkarībā no uzbūves,
var būt vienkārši vai salikti.

Šis ir vienkāršs cukurs jeb monosaharīds.

Glikoze, fruktoze un galaktoze
ir vienkārši cukuri.

Savieno divus no tiem kopā,
un tu iegūsi disaharīdus —

laktozi, maltozi vai sukrozi.

Savukārt saliktos ogļhidrātus

veido trīs vai vairāki
kopā savienoti vienkāršie cukuri.

Saliktos ogļhidrātus,
ko veido trīs līdz desmit cukuri,

sauc par oligosaharīdiem;

tos ar vairāk nekā desmit cukuriem —
par polisaharīdiem.

Gremošanas laikā tavs ķermenis
šos saliktos ogļhidrātus sadala

to monosaharīdu „ķieģelīšos”,

ko šūnas var izmantot enerģijai.

Ēdot ogļhidrātiem bagātu ēdienu,

cukura līmenis tavās asinīs — parasti
tas ir ap vienu tējkaroti — paaugstinās.

Taču gremošanas trakts
uz visiem ogļhidrātiem nereaģē vienādi.

Aplūkosim cieti un šķiedrvielas —

abi ir polisaharīdi,

abi ir augu izcelsmes,

abus veido no simtiem līdz tūkstošiem
savienotu monosaharīdu,

taču tie ir savienoti atšķirīgi,

tādēļ ietekmē tavu ķermeni dažādi.

Cietēs, ko augi uzglabā enerģijai
lielākoties saknēs un sēklās,

glikozes molekulas savieno alfa saite,

no kurām lielāko daļu viegli var sašķelt
tava gremošanas trakta fermenti.

Taču šķiedrvielās starp monosaharīdu
molekulām ir bēta saites,

ko tavs ķermenis nespēj sašķelt.

Šķiedrvielas spēj saistīt
arī dažas no cietēm,

aizkavējot to sašķelšanu un veidojot to,
ko dēvē par rezistento cieti.

Tātad ar cieti bagāti produkti,
piemēram, krekeri un baltmaize,

ir viegli sagremojami,

un tie asinīs ātri izdala kaudzi glikozes.

Tāpat notiktu, ja izdzertu kaut ko,
kura sastāvā ir daudz glikozes,

piemēram, limonādi.

Šiem produktiem ir
augsts glikēmiskais indekss —

tas, cik ļoti konkrēts produkts
paaugstina cukura līmeni asinīs.

Limonādei un baltmaizei
glikēmiskais indekss ir līdzīgs,

jo abiem produktiem ir
līdzīga ietekme uz cukuru asinīs.

Taču, ēdot produktus,
kuros ir daudz šķiedrvielu,

— dārzeņus, augļus, pilngraudu produktus —

nesagremojamās bēta saites
palēnina glikozes izdalīšanos asinīs.

Šiem produktiem ir
zemāks glikēmiskais indekss,

un viszemākais glikēmiskais indekss
ir olām, sieram un gaļai.

Cukuram pārvietojoties
no gremošanas trakta asinīs,

tavs ķermenis ķeras
pie tā nogādāšanas audos,

kur to var pārstrādāt
un izmantot enerģijai.

Insulīns — hormons,
ko sintezē aizkuņģa dziedzeris,

ir viens no ķermeņa galvenajiem rīkiem
cukura pārvaldībai.

Kad tu ēd un cukura līmenis
tavās asinīs paaugstinās,

asinīs izdalās insulīns.

Tas mudina tavus muskuļus
un tauku šūnās ielaist glikozi

un aizsāk cukura pārveidošanu enerģijā.

Tas, cik ļoti viena insulīna vienība
pazemina cukura līmeni asinīs

ļauj mums saprast to,
ko dēvē par insulīna jutību.

Jo vairāk viena insulīna vienība
pazemina cukura līmeni asinīs,

jo lielāka ir tava jutība pret insulīnu.

Ja insulīna jutība pazeminās,
to sauc par insulīna pretestību.

Aizkuņģa dziedzeris
joprojām izdala insulīnu,

taču šūnās, īpaši muskuļu šūnas,
uz to reaģē arvien mazāk un mazāk,

tāpēc cukura līmenis asinīs nepazeminās

un insulīna daudzums asinīs
turpina pieaugt.

Regulāra ogļhidrātu uzņemšana
lielos daudzumos

var izraisīt insulīna pretestību,

un daudzi zinātnieki uzskata,
ka insulīna pretestība

izraisa nopietnu slimību,
sauktu par metabolo sindromu.

Tas ietver veselu simptomu grupu,

tostarp augstu cukura līmeni asinīs,

liekā svara uzkrāšanos ap vidukli

un augstu asinsspiedienu.

Tas paaugstina risku saslimt
ar sirds-asinsvadu slimībām

un 2. tipa diabētu.

Tā izplatība strauji pieaug visā pasaulē.

Gandrīz 32% amerikāņu
ir metabolais sindroms.

Atgriezīsimies pie tava uztura.

Vienalga, vai ēdiens ir salds vai nav,
cukurs ir un paliek cukurs,

un pārāk daudz ogļhidrātu
var kļūt par problēmu.

Tāpēc varbūt tu tomēr gribēsi izlaist

to makaronu suši bulciņas pitas burito
virtuļburgera sviestmaizi.