Return to Video

Ir labāks veids, kā nomirt, un arhitektūra var palīdzēt

  • 0:01 - 0:05
    Es vēlos jums pastāstīt
    par nāvi un arhitektūru.
  • 0:05 - 0:09
    Pirms simts gadiem mēs mirām
    no tādām slimībām kā pneimonija,
  • 0:09 - 0:13
    kas, reiz saķerta,
    būtu mūs pievārējusi ātri vien.
  • 0:13 - 0:17
    Mēs mēdzām mirt mājās,
    savās gultās, ģimenes aprūpēti,
  • 0:17 - 0:18
    lai gan tas bija pamata variants,
  • 0:18 - 0:22
    jo daudziem cilvēkiem
    nebija pieeja medicīniskajai aprūpei.
  • 0:22 - 0:24
    Tad 20. gadsimtā daudz kas mainījās.
  • 0:24 - 0:26
    Mēs atklājām tādas zāles kā penicilīns,
  • 0:26 - 0:29
    lai varētu ārstēt
    šīs infekciozās slimības.
  • 0:29 - 0:32
    Izgudroja jaunas medicīnas tehnoloģijas,
    piemēram, rentgena aparātu.
  • 0:32 - 0:34
    Tā kā tās bija tik lielas un dārgas,
  • 0:34 - 0:38
    mums vajadzēja lielas,
    centralizētas ēkas, kur tās glabāt,
  • 0:38 - 0:40
    un tās kļuva par mūsdienu slimnīcām.
  • 0:40 - 0:41
    Pēc Otrā pasaules kara
  • 0:41 - 0:44
    daudzas valstis ieviesa vispārējas
    veselības aprūpes sistēmas,
  • 0:44 - 0:47
    lai jebkurš, kam vajadzēja
    ārstēšanu, to saņemtu.
  • 0:47 - 0:51
    Tādējādi dzīves ilgums palielinājās
    no apmēram 45 gadiem gadsimta sākumā
  • 0:51 - 0:53
    līdz gandrīz divtik lielam vecumam
    mūsdienās.
  • 0:53 - 0:57
    20. gadsimts bija liela optimisma laiks
    par to, ko zinātne varētu piedāvāt,
  • 0:57 - 1:01
    bet ar visu uzsvaru uz dzīvi,
    nāve tika aizmirsta,
  • 1:01 - 1:03
    lai gan krasi mainījās mūsu pieeja nāvei.
  • 1:04 - 1:05
    Es esmu arhitekte,
  • 1:05 - 1:08
    un pēdējā pusotra gada laikā
    esmu skatījusies uz šīm pārmaiņām
  • 1:08 - 1:11
    un ko tās nozīmē arhitektūrai,
    kas saistīta ar nāvi un miršanu.
  • 1:11 - 1:15
    Tagad mēs mēdzam mirt
    no vēža un sirds slimībām,
  • 1:15 - 1:16
    un tas nozīmē, ka daudzi no mums
  • 1:16 - 1:20
    mūža beigās ilgstoši slimos
    ar hroniskām slimībām
  • 1:20 - 1:21
    Šajā laika posmā
  • 1:21 - 1:27
    mēs visticamāk pavadīsim daudz laika
    slimnīcās un aprūpes namos.
  • 1:27 - 1:29
    Mēs visi esam bijuši mūsdienu slimnīcā.
  • 1:29 - 1:32
    Jūs zināt tās fluorescentās gaismas
    nebeidzami garajos gaiteņos
  • 1:32 - 1:35
    un rindas ar neērtajiem krēsliem.
  • 1:35 - 1:39
    Slimnīcu arhitektūra
    ir pelnījusi savu slikto slavu.
  • 1:39 - 1:42
    Taču pārsteidzošā kārtā
    tā tāda nav bijusi vienmēr.
  • 1:42 - 1:46
    Lūk, Brunelleski 1419. gadā celtā
    L'Ospedale degli Innocenti.
  • 1:46 - 1:50
    Viņš bija viens no sava laika slavenākajiem
    un ietekmīgākajiem arhitektiem.
  • 1:50 - 1:54
    Un, kad es skatos uz šo ēku
    un domāju par slimnīcām mūsdienās,
  • 1:54 - 1:57
    mani pārsteidz šīs ēkas mērķis.
  • 1:57 - 1:58
    Tā vienkārši ir patiesi laba ēka.
  • 1:58 - 2:00
    Tai vidū ir pagalmi,
  • 2:00 - 2:03
    lai visām istabām būtu
    dienas gaisma un svaigs gaiss,
  • 2:03 - 2:05
    un istabas ir lielas,
    ar augstiem griestiem,
  • 2:05 - 2:08
    tāpēc tajās ir daudz patīkamāk uzturēties.
  • 2:08 - 2:09
    Un tā ir arī skaista.
  • 2:09 - 2:13
    Kaut kā mēs esam aizmirsuši, ka kas tāds,
    runājot par slimnīcu, maz ir iespējams.
  • 2:13 - 2:17
    Ja gribam labākas ēkas mirstošajiem,
    mums par to ir jārunā,
  • 2:17 - 2:20
    bet, tā kā nāves temats
    mums liek justies neērti,
  • 2:20 - 2:21
    mēs par to nerunājam,
  • 2:21 - 2:24
    un mēs necenšamies saprast,
    kā mēs kā sabiedrība pieejam nāvei.
  • 2:24 - 2:27
    Viena no lietām, kas mani pētot
    visvairāk pārsteidza, ir tas,
  • 2:27 - 2:30
    cik mainīga patiesībā ir mūsu nostāja.
  • 2:30 - 2:33
    Lūk, pirmā krematorija Lielbritānijā,
  • 2:33 - 2:36
    kas uzcelta 1870. gados Vokingā.
  • 2:36 - 2:39
    Kad to sākumā uzcēla,
    vietējā ciematā bija protesti.
  • 2:39 - 2:44
    Kremēšana nebija sabiedrībā pieņemta,
    un 99,8 procentus cilvēku apglabāja.
  • 2:44 - 2:48
    Un tomēr tikai simts gadus vēlāk
    trīs ceturtdaļas no mums kremē.
  • 2:48 - 2:50
    Cilvēki patiesībā ir atvērti pārmaiņām,
  • 2:50 - 2:53
    ja viņiem tiek dota iespēja par tām runāt.
  • 2:53 - 2:57
    Šī saruna par nāvi un arhitektūru
    bija tas, ko gribēju uzsākt,
  • 2:57 - 3:00
    jūnijā Venēcijā veidojot
    savu pirmo izstādi par to
  • 3:00 - 3:02
    ar nosaukumu „Nāve Venēcijā”.
  • 3:04 - 3:05
    Tā bija veidota diezgan rotaļīga,
  • 3:05 - 3:08
    lai cilvēki tajā praktiski iesaistītos.
  • 3:08 - 3:11
    Lūk, viens no mūsu eksponātiem -
    interaktīva Londonas karte,
  • 3:11 - 3:14
    kas parāda cik daudz
    pilsētas nekustamā īpašuma
  • 3:14 - 3:16
    ir veltīts nāvei un miršanai,
  • 3:16 - 3:18
    un, slidinot roku pāri kartei,
  • 3:18 - 3:23
    atklājas nekustamā īpašuma,
    celtnes vai kapsētas nosaukums.
  • 3:23 - 3:25
    Vēl viens no mūsu eksponātiem
    bija pastkaršu sērija,
  • 3:25 - 3:27
    ko cilvēki varēja ņemt sev līdzi.
  • 3:27 - 3:30
    Tajās bija attēloti
    veco ļaužu nami, slimnīcas,
  • 3:30 - 3:32
    kapsētas un kapličas,
  • 3:32 - 3:35
    un tās stāsta par dažādām vietām,
  • 3:35 - 3:37
    kurām izejam cauri
    vienā vai otrā nāves pusē.
  • 3:37 - 3:40
    Mēs vēlējāmies parādīt,
    ka tas, kur mēs mirstam,
  • 3:40 - 3:43
    ir galvenā daļa no tā, kā mēs mirstam.
  • 3:44 - 3:48
    Savādākais bija tas,
    kā apmeklētāji reaģēja uz izstādi,
  • 3:48 - 3:50
    it īpaši audiovizuālajiem eksponātiem.
  • 3:50 - 3:54
    Cilvēki dejoja, skrēja un leca,
  • 3:54 - 3:57
    dažādi cenzdamies iedarbināt eksponātus,
  • 3:57 - 3:59
    un vienā brīdī viņi it kā apstājās
  • 3:59 - 4:02
    un atcerējās, ka atrodas izstādē par nāvi
  • 4:02 - 4:05
    un ka varbūt tā nebūtu jāuzvedas.
  • 4:05 - 4:07
    Taču patiesībā es gribētu apšaubīt,
    ka ir kāds viens veids,
  • 4:07 - 4:10
    kā būtu jāuzvedas, saskaroties ar nāvi,
  • 4:10 - 4:14
    un, ja tāda nav, es lūgtu jums padomāt
    par to, kas, jūsuprāt, ir laba nāve
  • 4:14 - 4:18
    un kāda varētu būt arhitektūra,
    kas atbalsta labu nāvi,
  • 4:18 - 4:22
    un vai tā nevarētu būt nedaudz mazāk šāda
    un nedaudz vairāk šāda?
  • 4:22 - 4:24
    Paldies!
  • 4:24 - 4:26
    (Aplausi)
Title:
Ir labāks veids, kā nomirt, un arhitektūra var palīdzēt
Speaker:
Elisona Kilinga
Description:

Šajā īsajā, izaicinošajā runā arhitekte Elisona Kilinga pievēršas ēkām, kur notiek miršana un nāve — kapsētām, slimnīcām, mājām. Tas, kā mēs nomirstam, mainās, un tas, kā mēs ceļam ēkas mirstošajiem... varbūt arī tam vajadzētu mainīties. Pārsteidzoši aizraujošs skatījums uz mūsu pilsētu un mūsu dzīvju slēpto aspektu.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
04:39

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.