1
00:00:00,940 --> 00:00:04,771
Es vēlos jums pastāstīt
par nāvi un arhitektūru.

2
00:00:05,311 --> 00:00:09,351
Pirms simts gadiem mēs mirām
no tādām slimībām kā pneimonija,

3
00:00:09,351 --> 00:00:12,528
kas, reiz saķerta,
būtu mūs pievārējusi ātri vien.

4
00:00:12,528 --> 00:00:16,504
Mēs mēdzām mirt mājās,
savās gultās, ģimenes aprūpēti,

5
00:00:16,504 --> 00:00:18,294
lai gan tas bija pamata variants,

6
00:00:18,294 --> 00:00:21,614
jo daudziem cilvēkiem
nebija pieeja medicīniskajai aprūpei.

7
00:00:21,614 --> 00:00:24,344
Tad 20. gadsimtā daudz kas mainījās.

8
00:00:24,344 --> 00:00:26,494
Mēs atklājām tādas zāles kā penicilīns,

9
00:00:26,494 --> 00:00:28,845
lai varētu ārstēt
šīs infekciozās slimības.

10
00:00:28,845 --> 00:00:32,279
Izgudroja jaunas medicīnas tehnoloģijas,
piemēram, rentgena aparātu.

11
00:00:32,279 --> 00:00:34,441
Tā kā tās bija tik lielas un dārgas,

12
00:00:34,441 --> 00:00:37,541
mums vajadzēja lielas,
centralizētas ēkas, kur tās glabāt,

13
00:00:37,541 --> 00:00:39,818
un tās kļuva par mūsdienu slimnīcām.

14
00:00:39,818 --> 00:00:41,200
Pēc Otrā pasaules kara

15
00:00:41,200 --> 00:00:44,101
daudzas valstis ieviesa vispārējas
veselības aprūpes sistēmas,

16
00:00:44,101 --> 00:00:46,521
lai jebkurš, kam vajadzēja
ārstēšanu, to saņemtu.

17
00:00:46,528 --> 00:00:50,777
Tādējādi dzīves ilgums palielinājās
no apmēram 45 gadiem gadsimta sākumā

18
00:00:50,777 --> 00:00:52,960
līdz gandrīz divtik lielam vecumam
mūsdienās.

19
00:00:52,960 --> 00:00:57,058
20. gadsimts bija liela optimisma laiks
par to, ko zinātne varētu piedāvāt,

20
00:00:57,058 --> 00:01:00,785
bet ar visu uzsvaru uz dzīvi,
nāve tika aizmirsta,

21
00:01:00,785 --> 00:01:03,190
lai gan krasi mainījās mūsu pieeja nāvei.

22
00:01:03,580 --> 00:01:04,781
Es esmu arhitekte,

23
00:01:04,781 --> 00:01:07,730
un pēdējā pusotra gada laikā
esmu skatījusies uz šīm pārmaiņām

24
00:01:07,730 --> 00:01:11,181
un ko tās nozīmē arhitektūrai,
kas saistīta ar nāvi un miršanu.

25
00:01:11,181 --> 00:01:14,801
Tagad mēs mēdzam mirt
no vēža un sirds slimībām,

26
00:01:14,801 --> 00:01:16,388
un tas nozīmē, ka daudzi no mums

27
00:01:16,388 --> 00:01:20,282
mūža beigās ilgstoši slimos
ar hroniskām slimībām

28
00:01:20,282 --> 00:01:21,450
Šajā laika posmā

29
00:01:21,450 --> 00:01:26,558
mēs visticamāk pavadīsim daudz laika
slimnīcās un aprūpes namos.

30
00:01:26,558 --> 00:01:28,764
Mēs visi esam bijuši mūsdienu slimnīcā.

31
00:01:28,764 --> 00:01:32,154
Jūs zināt tās fluorescentās gaismas
nebeidzami garajos gaiteņos

32
00:01:32,154 --> 00:01:35,174
un rindas ar neērtajiem krēsliem.

33
00:01:35,174 --> 00:01:38,934
Slimnīcu arhitektūra 
ir pelnījusi savu slikto slavu.

34
00:01:38,934 --> 00:01:42,091
Taču pārsteidzošā kārtā
tā tāda nav bijusi vienmēr.

35
00:01:42,091 --> 00:01:46,425
Lūk, Brunelleski 1419. gadā celtā
<i>L'Ospedale degli Innocenti</i>.

36
00:01:46,425 --> 00:01:50,165
Viņš bija viens no sava laika slavenākajiem
un ietekmīgākajiem arhitektiem.

37
00:01:50,165 --> 00:01:53,515
Un, kad es skatos uz šo ēku
un domāju par slimnīcām mūsdienās,

38
00:01:53,515 --> 00:01:56,535
mani pārsteidz šīs ēkas mērķis.

39
00:01:56,543 --> 00:01:58,252
Tā vienkārši ir patiesi laba ēka.

40
00:01:58,252 --> 00:02:00,086
Tai vidū ir pagalmi,

41
00:02:00,086 --> 00:02:02,619
lai visām istabām būtu
dienas gaisma un svaigs gaiss,

42
00:02:02,619 --> 00:02:05,032
un istabas ir lielas,
ar augstiem griestiem,

43
00:02:05,032 --> 00:02:07,516
tāpēc tajās ir daudz patīkamāk uzturēties.

44
00:02:07,516 --> 00:02:09,281
Un tā ir arī skaista.

45
00:02:09,281 --> 00:02:13,112
Kaut kā mēs esam aizmirsuši, ka kas tāds,
runājot par slimnīcu, maz ir iespējams.

46
00:02:13,112 --> 00:02:17,135
Ja gribam labākas ēkas mirstošajiem,
mums par to ir jārunā,

47
00:02:17,135 --> 00:02:19,706
bet, tā kā nāves temats
mums liek justies neērti,

48
00:02:19,706 --> 00:02:21,154
mēs par to nerunājam,

49
00:02:21,154 --> 00:02:24,458
un mēs necenšamies saprast,
kā mēs kā sabiedrība pieejam nāvei.

50
00:02:24,458 --> 00:02:27,378
Viena no lietām, kas mani pētot 
visvairāk pārsteidza, ir tas,

51
00:02:27,378 --> 00:02:30,317
cik mainīga patiesībā ir mūsu nostāja.

52
00:02:30,317 --> 00:02:32,709
Lūk, pirmā krematorija Lielbritānijā,

53
00:02:32,709 --> 00:02:35,518
kas uzcelta 1870. gados Vokingā.

54
00:02:35,518 --> 00:02:38,925
Kad to sākumā uzcēla,
vietējā ciematā bija protesti.

55
00:02:38,925 --> 00:02:43,788
Kremēšana nebija sabiedrībā pieņemta,
un 99,8 procentus cilvēku apglabāja.

56
00:02:43,808 --> 00:02:47,588
Un tomēr tikai simts gadus vēlāk
trīs ceturtdaļas no mums kremē.

57
00:02:47,588 --> 00:02:49,831
Cilvēki patiesībā ir atvērti pārmaiņām,

58
00:02:49,831 --> 00:02:52,512
ja viņiem tiek dota iespēja par tām runāt.

59
00:02:52,512 --> 00:02:56,645
Šī saruna par nāvi un arhitektūru
bija tas, ko gribēju uzsākt,

60
00:02:56,645 --> 00:02:59,924
jūnijā Venēcijā veidojot
savu pirmo izstādi par to

61
00:02:59,924 --> 00:03:02,260
ar nosaukumu „Nāve Venēcijā”.

62
00:03:03,900 --> 00:03:05,494
Tā bija veidota diezgan rotaļīga,

63
00:03:05,494 --> 00:03:07,692
lai cilvēki tajā praktiski iesaistītos.

64
00:03:07,692 --> 00:03:10,947
Lūk, viens no mūsu eksponātiem -
interaktīva Londonas karte,

65
00:03:10,947 --> 00:03:13,617
kas parāda cik daudz
pilsētas nekustamā īpašuma

66
00:03:13,622 --> 00:03:15,501
ir veltīts nāvei un miršanai,

67
00:03:15,501 --> 00:03:17,720
un, slidinot roku pāri kartei,

68
00:03:17,720 --> 00:03:22,589
atklājas nekustamā īpašuma,
celtnes vai kapsētas nosaukums.

69
00:03:22,589 --> 00:03:25,207
Vēl viens no mūsu eksponātiem 
bija pastkaršu sērija,

70
00:03:25,207 --> 00:03:27,163
ko cilvēki varēja ņemt sev līdzi.

71
00:03:27,163 --> 00:03:29,665
Tajās bija attēloti
veco ļaužu nami, slimnīcas,

72
00:03:29,665 --> 00:03:32,080
kapsētas un kapličas,


73
00:03:32,080 --> 00:03:34,541
un tās stāsta par dažādām vietām,

74
00:03:34,541 --> 00:03:37,374
kurām izejam cauri
vienā vai otrā nāves pusē.

75
00:03:37,374 --> 00:03:39,719
Mēs vēlējāmies parādīt,
ka tas, kur mēs mirstam,

76
00:03:39,719 --> 00:03:42,609
ir galvenā daļa no tā, kā mēs mirstam.

77
00:03:44,060 --> 00:03:47,753
Savādākais bija tas,
kā apmeklētāji reaģēja uz izstādi,

78
00:03:47,753 --> 00:03:50,121
it īpaši audiovizuālajiem eksponātiem.

79
00:03:50,121 --> 00:03:53,813
Cilvēki dejoja, skrēja un leca,

80
00:03:53,813 --> 00:03:56,803
dažādi cenzdamies iedarbināt eksponātus,

81
00:03:56,808 --> 00:03:59,252
un vienā brīdī viņi it kā apstājās

82
00:03:59,252 --> 00:04:01,986
un atcerējās, ka atrodas izstādē par nāvi

83
00:04:01,986 --> 00:04:04,680
un ka varbūt tā nebūtu jāuzvedas.

84
00:04:04,680 --> 00:04:07,467
Taču patiesībā es gribētu apšaubīt,
ka ir kāds viens veids,

85
00:04:07,467 --> 00:04:09,532
kā būtu jāuzvedas, saskaroties ar nāvi,

86
00:04:09,532 --> 00:04:14,083
un, ja tāda nav, es lūgtu jums padomāt
par to, kas, jūsuprāt, ir laba nāve

87
00:04:14,083 --> 00:04:17,752
un kāda varētu būt arhitektūra,
kas atbalsta labu nāvi,

88
00:04:17,752 --> 00:04:22,480
un vai tā nevarētu būt nedaudz mazāk šāda
un nedaudz vairāk šāda?

89
00:04:22,480 --> 00:04:23,744
Paldies!

90
00:04:23,744 --> 00:04:25,784
(Aplausi)