Return to Video

Kā attīstās valodas? – Alekss Džendlers

  • 0:07 - 0:10
    Bībeles stāstā par Bābeles torni
  • 0:10 - 0:13
    visi cilvēki reiz runājuši vienā valodā,
  • 0:13 - 0:15
    līdz tie pēkšņi sašķēlušies
    daudzās grupās,
  • 0:15 - 0:17
    kas nespēja viena otru saprast.
  • 0:17 - 0:21
    Mēs īsti nezinām, vai šāda
    sākotnējā valoda kādreiz ir bijusi,
  • 0:21 - 0:24
    taču zinām, ka tūkstošiem
    mūsdienās pastāvošo valodu
  • 0:24 - 0:27
    ved atpakaļ pie daudz mazāka skaita.
  • 0:27 - 0:29
    Tātad – kā mēs nonācām pie tik daudzām?
  • 0:29 - 0:32
    Cilvēces migrācijas pirmssākumos
  • 0:32 - 0:34
    pasaule bija daudz retāk apdzīvota.
  • 0:34 - 0:37
    Cilvēku grupas, kam bija kopīga
    viena valoda un kultūra,
  • 0:37 - 0:39
    bieži sadalījās mazākās ciltīs,
    kas devās dažādos virzienos
  • 0:39 - 0:42
    jaunu medību lauku
    un auglīgas zemes meklējumos.
  • 0:42 - 0:45
    Migrējot un apmetoties jaunās vietās,
  • 0:45 - 0:47
    tie nošķīrās viens no otra
  • 0:47 - 0:48
    un attīstījās atšķirīgi.
  • 0:48 - 0:51
    Gadsimtiem ilga dzīvošana
    atšķirīgos apstākļos,
  • 0:51 - 0:53
    atšķirīgi ēdieni un saskarsme
    ar atšķirīgiem kaimiņiem
  • 0:53 - 0:57
    pārvērta līdzīgus dialektus
    ar izrunas un vārdu krājuma variācijām
  • 0:57 - 1:00
    par krasi atšķirīgām valodām,
    kas turpināja attālināties,
  • 1:00 - 1:03
    cilvēku skaitam pieaugot
    un tiem izplatoties arvien tālāk.
  • 1:03 - 1:04
    Tāpat kā ģenealogi
  • 1:04 - 1:07
    mūsdienu valodnieki
    mēģina šo procesu kartēt,
  • 1:07 - 1:10
    izsekojot valodām
    iespējami tālā pagātnē
  • 1:10 - 1:13
    līdz pat to kopīgajam sencim
    jeb pirmvalodai.
  • 1:13 - 1:17
    Šādi radniecīgu valodu grupu
    sauc par valodu saimi,
  • 1:17 - 1:20
    kurā var būt daudzi atzari un apakšsaimes.
  • 1:21 - 1:24
    Kā mēs nosakām, vai valodas
    vispār ir radniecīgas?
  • 1:24 - 1:27
    Vārdi, kas izklausās līdzīgi,
    neko daudz nepasaka.
  • 1:27 - 1:30
    Tie var būt viltus radinieki
    vai tieši aizgūti termini,
  • 1:30 - 1:32
    nevis cēlušies no kopīgas saknes.
  • 1:32 - 1:35
    Vairāk var paļauties
    uz gramatiku un sintaksi,
  • 1:35 - 1:36
    kā arī pamata vārdu krājumu,
  • 1:36 - 1:39
    piemēram, vietniekvārdiem,
    ciparu un radniecības vārdiem,
  • 1:39 - 1:42
    jo mazāk iespējams,
    ka tie aizgūti no citām valodām.
  • 1:42 - 1:44
    Sistemātiski salīdzinot šīs iezīmes
  • 1:44 - 1:46
    un meklējot regularitātes skaņu pārmaiņās
  • 1:46 - 1:49
    un atbilstības starp valodām,
  • 1:49 - 1:51
    valodnieki var noteikt to attiecības,
  • 1:51 - 1:53
    izsekot konkrētiem posmiem to evolūcijā
  • 1:53 - 1:56
    un pat rekonstruēt senākas valodas
    bez rakstu avotiem.
  • 1:57 - 2:01
    Valodniecība var atrisināt
    pat svarīgas vēsturiskas mīklas,
  • 2:01 - 2:05
    piemēram, noteikt seno tautu
    ģeogrāfisko izcelsmi un dzīvesveidu,
  • 2:05 - 2:08
    balstoties uz to, kuri vārdi valodā
    ir dzimtie un kuri aizgūtie.
  • 2:09 - 2:10
    Ir divas galvenās problēmas,
  • 2:10 - 2:13
    ar kurām valodnieki saskaras,
    veidojot šos valodu kokus.
  • 2:13 - 2:16
    Pirmā – nav skaidru noteikumu,
  • 2:16 - 2:18
    kur sazarojumam būtu jābeidzas.
  • 2:18 - 2:23
    proti, kuri dialekti uzskatāmi
    par atsevišķām valodām un otrādi.
  • 2:23 - 2:25
    Ķīniešu valodu klasificē kā vienu valodu,
  • 2:25 - 2:29
    tomēr tās dialekti var būt tik atšķirīgi,
    ka ir savstarpēji nesaprotami,
  • 2:29 - 2:31
    lai gan spāniski un portugāliski runājošie
  • 2:31 - 2:33
    bieži viens otru var saprast.
  • 2:33 - 2:36
    Dzīvu cilvēku runātās valodas
  • 2:36 - 2:38
    nepastāv perfekti nodalītās kategorijās,
  • 2:38 - 2:40
    tām ir tendence pārvērsties pakāpeniski,
  • 2:40 - 2:43
    šķērsojot robežas un klasifikācijas.
  • 2:43 - 2:45
    Bieži atšķirība starp valodu un dialektu
  • 2:45 - 2:48
    ir drīzāk jautājums par politiskām
    vai nacionālām izmaiņām,
  • 2:48 - 2:51
    nevis kādu valodas iezīmi.
  • 2:51 - 2:53
    Tāpēc atbilde uz jautājumu,
    cik pavisam ir valodu,
  • 2:53 - 2:56
    var svārstīties no 3000 līdz 8000
  • 2:56 - 2:58
    atkarībā no skaitītāja.
  • 2:58 - 3:02
    Otra problēma – jo tālāk pagātnē
    un tuvāk koka saknei nonākam,
  • 3:02 - 3:05
    jo mazāk mums ir pierādījumu
    par šīm valodām.
  • 3:05 - 3:08
    Esošais galveno valodas saimju sadalījums
  • 3:08 - 3:12
    ataino to valodu attiecību robežu,
    ko varam puslīdz droši konstatēt,
  • 3:12 - 3:15
    tas nozīmē, ka pieņemam,
    ka dažādu saimju valodas
  • 3:15 - 3:17
    savstarpēji nekādi nav saistītas.
  • 3:17 - 3:19
    Tomēr tas var mainīties.
  • 3:19 - 3:20
    Lai gan daudzas idejas
  • 3:20 - 3:24
    par augstāka līmeņa radniecību
    jeb makrosaimēm ir spekulatīvas,
  • 3:24 - 3:25
    dažas ir vispārpieņemtas
  • 3:25 - 3:27
    un citas tiek apsvērtas,
  • 3:27 - 3:32
    jo īpaši par maz pētītām iezemiešu valodām
    ar nelielu runātāju skaitu.
  • 3:32 - 3:35
    Iespējams, mēs nekad
    nenoskaidrosim, kā valodas radušās
  • 3:35 - 3:39
    un vai visām cilvēces valodām
    patiešām ir kopīgs sencis,
  • 3:39 - 3:41
    ko sašķēla migrācijas juceklis.
  • 3:41 - 3:44
    Taču nākamreiz, kad izdzirdēsi
    kādu svešvalodu, ieklausies.
  • 3:44 - 3:47
    Tā var nebūt tik sveša, kā tev šķiet.
Title:
Kā attīstās valodas? – Alekss Džendlers
Description:

Skaties pilno nodarbību: http://ed.ted.com/lessons/how-languages-evolve-alex-gendler

Cilvēces vēstures gaitā tūkstošiem valodu radušās no savulaik daudz mazāka skaita. Kā mēs nonācām pie tik daudzām? Un kā mēs tām sekojam līdzi? Alekss Džendlers skaidro, kā valodnieki grupē valodas, parādot, kā šie valodu koki sniedz mums būtiskas atziņas par pagātni.

Sagatavoja – Alekss Džendlers; animēja – Igors Čoričs.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TED-Ed
Duration:
04:03

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.