Kurš kontrolē pasauli?

Džeimss Gleterfelders pēta sarežģīto kā savstarpēji saistītu sistēmu, teiksim, putnu bars ir vairāk kā tā sastāvdaļu summa. Sarežģītības teorijā rodas iespēja atklāt, kā strādā ekonomika. Gleterfelders dalās ar revolucionāru pētījumu par to, kā notiek globālās ekonomikas kontroles plūsma un kā vara ir koncentrēta šokējoši nelielā cilvēku daudzumā, kas mūs visus padara ievainojamus. (Uzņemts TEDxZurich konferencē)

„Sākoties krīzei,

nekavējoties atklājās nopietni pastāvošo

ekonomisko un finansiālo modeļu trūkumi.”

„Ir spēcīga pārliecība, kura ir arī man,

ka krīzei rasties palīdzēja slikta vai novienkāršota

un pārdroša ekonomika.”

Jūs droši vien jau esat dzirdējuši līdzīgu kritiku,

kas nāk no cilvēkiem,
kuri ir skeptiski pret kapitālismu.

Tomēr šoreiz tas ir citādāk.

Kritika nāk no pašas finanšu sirds.

Pirmais citāts ir Žana Kloda Trišē,

kad viņš vadīja Eiropas Centrālo banku.

Otrais citāts ir Lielbritānijas Finanšu

pakalpojumu institūcijas vadītāja.

Vai šie cilvēki mēģina norādīt,

ka mēs nesaprotam esošās ekonomiskās sistēmas,

kuras vada mūsdienu sabiedrību?

Viss izrādās vēl trakāk.

„Mēs tērējam miljardiem dolāru,

cenšoties izprast Visuma rašanos,

lai arī vēl joprojām neizprotam stabilas sabiedrības,

darbojošās ekonomikas vai miera pamatus.”

Kas notiek? Kā tas var būt iespējams?

Vai mēs tiešām labāk saprotam realitātes būtību

kā izprotam to, kas rodas

cilvēku savstarpējo attiecību rezultātā?

Diemžēl atbilde ir jā.

Bet te parādās intriģējošs risinājums,

kas nāk no sarežģītības zinātnes.

Lai paskaidrotu, ko tas nozīmē un kas tā tāda ir,

ļaujiet man veikt nelielu atkāpi.

Fizikas pasaulē es nokļuvu nejauši.

Tā bija nejauša sastapšanās, kad es vēl biju jauns,

un kopš tā brīža esmu bieži apbrīnojis

fizikas pārsteidzošos panākumus

aprakstot realitāti, kurā mēs ik rītu pamostamies.

Īsumā jūs par fiziku varat domāt šādi.

Jūs paņemat realitātes daļiņu, ko vēlaties izprast,

un pārvēršat to matemātikā.

Iešifrējat to vienādojumos.

Tad var tikt veikti un pārbaudīti pieņēmumi.

Mums īstenībā ir paveicies, ka tas ir iespējams,

jo neviens tā pa īstam nesaprot,
kādēļ domām mūsu galvās

būtu jāattiecas uz Visuma darbības pamatiem.

Neskatoties uz panākumiem,
fizikai ir savi ierobežojumi.

Kā Dirks Helbings pēdējā citātā norādīja,

mēs pa īstam neizprotam to lietu sarežģītību,

kuras attiecās uz mums, kuras mūs ieskauj.

Šis paradokss bija tas, kas mani
ieinteresēja kompleksajās sistēmās.

Tātad, šīs sistēmas veido vairākas

savstarpēji saistītas vai mijiedarbojošās daļas:

putnu, zivju bari, skudru saimes,

ekosistēmas, smadzenes, finanšu tirgi.

Šie ir tikai daži piemēri.

Interesanti, ka kompleksās sistēmas
ir ļoti grūti pārveidot

matemātiskajos vienādojumos,

tā kā parastā fizikas pieeja šeit īsti nedarbojas.

Ko tad mēs zinām par kompleksajām sistēmām?

Izrādās, ka tas, kas mums šķiet kā sarežģīta uzvedība

no ārpuses, īstenībā ir pāris

vienkārši savstarpējās mijiedarbības likumi.

Tas nozīmē, ka var aizmirst par vienādojumiem

un sākt izprast sistēmu,

aplūkojot mijiedarbību.

Var aizmirst visus vienādojumus

un sākt pētīt tieši mijiedarbības.

Viss kļūst vēl interesantāk,
jo vissarežģītākajām sistēmām

ir pārsteidzoša rašanās īpašība.

Tas nozīmē, ka sistēma kā viens veselums

pēkšņi sāk izturēties tā,

ka to nevar ne izprast, ne paredzēt,

aplūkojot tikai sistēmas komponentes.

Tā kā viss ir burtiski vairāk kā tā sastāvdaļu summa.

Tas, savukārt, nozīmē, ka var aizmirst

atsevišķās sistēmas sastāvdaļas
un, to, cik sarežģītas tās ir.

Tātad, ja tā ir šūna, termīts vai putns,

var koncentrēties tikai uz mijiedarbības likumiem.

Tādējādi tīkli ir lieliski komplekso sistēmu

atainotāji.

Tīklu mezgli

ir sistēmu komponentes,

starp kurām saites rodas no mijiedarbības.

Tātad, kas fizikai ir vienādojumi,

kompleksajās sistēmās ir sarežģītie tīkli.

Šo pieeju ļoti veiksmīgi izmanto

daudzām kompleksajām sistēmām fizikā, bioloģijā,

datorzinātnēs, sociālajās zinatnēs,

bet kā ar ekonomiku?

Kur ir ekonomikas tīkli?

Tas ir pārsteidzošs un ievērojams robs literatūrā.

Pētījums, kuru publicējām pagājušā gadā ar nosaukumu

„Globālās korporatīvās kontroles tīkls”

bija pirmā šāda apjoma ekonomikas tīklu analīze.

Pētījums vīrusveidā izplatījās Internetā

un piesaistīja lielu starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību.

Tas bija ļoti zīmīgi, jo kādēļ gan agrāk

neviens tam nepievērsa uzmanību?

Līdzīgi dati bija pieejami jau labu laiku.

Mēs tuvplānā aplūkojām tīklu īpašniekus.

Mezgli bija uzņēmumi, cilvēki, valdības,

fondi utt.

Tīkli apzīmēja akciju turētāju attiecības,

piemērām, akciju turētājam A ir x % akciju uzņēmumā B.

Mēs arī piešķīrām uzņēmumiem vērtību,

atkarībā no to darbības ieņēmumiem.

Tātad, īpašumu tīkli atklāja akciju turētāju

mijiedarbības raksturus.

Šajā mazajā piemērā redzamas

dažas finansu iestādes

ar dažiem no daudzajiem iezīmētajiem tīkliem.

Jums varētu šķist, ka neviens to nekad nav aplūkojis,

jo īpašumu tīkli ir ļoti, ļoti

garlaicīga lieta, ko pētīt.

Īpašumiem tiekot sasaistītiem ar kontroli,

kā es izskaidrošu vēlāk,

raudzīšanās uz īpašumu tīkliem,

īstenībā jums var dot atbildes uz tādiem jautājumiem kā,

kuri ir galvenie spēlētāji?

Kā viņi ir organizeti? Vai viņi ir izolēti?

Vai viņi ir savstarpēji saistīti?

Un kāda ir vispārējā kontroles sadale?

Citiem vārdiem sakot, kurš kontrolē pasauli?

Manuprāt, tas ir interesants jautājums.

Tam ir ietekme uz sistēmas risku.

Šī ir mēraukla tam, cik kopumā neaizsargāta ir sistēma.

Augsta savienojamības pakāpe

var būt slikta stabilitātei,

jo tad stress var izplatīties tālāk caur sistēmu

kā epidēmija.

Dažreiz zinātnieki kritizē ekonomistus,

kuri tic idejām un jēdzieniem vairāk

nekā svarīgiem un uz pētījumiem balstītiem datiem,

jo zinātnes pamata vadlīnija ir:

Ļaujiet runāt datiem. Labi. Darīsim tā.

Tā nu mēs sākām ar datu bāzi, kurā bija

13 mlj. īpašumu tiesību attiecību kopš 2007. gada.

Tas ir liels datu apjoms, tā kā mēs vēlējamies uzzināt,

kas tad „valda pār pasauli”,

mēs nolēmām koncentrēties uz transnacionālam korporācijām,

saīsinājumā TNK.

Tie ir uzņēmumi, kuri darbojas vairākās valstīs,

un mēs atklājam 43 000.

Nākamajā solī mēs šiem uzņēmumiem apkārt radījām tīklus,

mēs aplūkojām visu TNK akciju turētājus

un akciju turētāju akciju turētājus utt.,

visu ceļu augšup un visu ceļu lejup,

un nonācam pie tīkla, ko veidoja 600 000 mezglu

un 1 000 000 saikņu.

Šis ir TNK tīkls, kuru mēs analizējām.

Tas izrādījās šādi strukturēts.

Mums ir perifērija un centrs,

ko veido aptuveni 75% spēlētāju,

un centrā ir maziņš, bet dominējošs kodols

kurš ir veidots no lielā mērā savstarpēji savienotiem uzņēmumiem.

Lai sniegtu jums labāku priekšstatu,

iedomājieties par galvaspilsētu.

Ir piepilsētas perifērijā

un centrs kā finanšu rajons,

un kodols būtu kā

augstākā ēka finanšu rajona centrā.

Mēs jau te varam redzēt organizēšanās pazīmes.

36% no TNK ir tikai kodolā,

bet tie saņem līdz pat 95% no visiem darbības ieņēmumiem

no visiem TNK

Labi, esam izanalizējuši struktūru,

bet kāda tam ir saistība ar kontroli?

Īpašuma tiesības dod balsošanas tiesības akciju turētājiem.

Šī ir parastais kontroles pieņēmums.

Ir dažādi modeļi, kas ļauj

ar īpašumu tiesību palīdzību iegūt kontroli.

Ja jums ir vairāk kā 50% akciju uzņēmumā,

jūs iegūstat kontroli,

bet parasti tas ir atkarīgs no relatīvā akciju sadalījuma.

Tīkliem patiesi ir nozīme.

Pirms kādiem 10 gadiem Tronketi Proveras kungam

bija īpašuma tiesības un kontrole pār mazu uzņēmumu,

kuram bija īpašuma tiesības un kontrole lielākā uzņēmumā.

Jūs sapratāt domu.

Tas galu galā deva viņam kontroli Telecom Italia

ar vērtību 26.

Tas nozīmē, ka par katru ieguldīto eiro

viņš varēja iegūt 26 eiro tirgus vērtībā

caur īpašuma tiesību sakariem.

Pētījumā mēs izskaitļojām

TNK kontroles vērtību.

Tas mums ļāva noteikt ietekmes pakāpi

katram akciju turētājam.

Tas ir lielā mērā līdzvērtīgi

Maksa Vēbera idejai par potenciālo varu,

kas ir iespēja kādam uzspiest savu gribu,

neskatoties uz citu pretestību.

Ja vēlaties izskaitļot kādu plūsmu īpašumu tīklā,

lūk, kas jums jādara.

Īstenībā to nav nemaz tik grūti saprast.

Ļaujiet man jums izskaidrot, minot šo analoģiju.

Iedomājieties caurulēs plūstošu ūdeni,

kur caurulēm ir dažāds biezums.

Līdzīgi tiek kontrolēta plūsma īpašumu tīklā

kura uzkrājas mezglos.

Ko tad mēs ieguvām izskaitļojot visu šo tīkla kontroli?

Nu, atklājās kā augstākie 737 akciju turētāji

potenciāli ir spējīgi kontrolēt

80% no TNK vērtības.

Atcerieties, ka mēs sākām ar 600 000 mezgliem,

tātad šie 737 augstākie spēlētāji

ir aptuveni nedaudz vairāk kā 0,1%.

Tās ir lielākoties finanšu iestādes ASV un Lielbritānijā.

Viss kļūst vēl trakāk.

Kodolā ir 146 spēlētāji,

kuriem ir potenciāls kopīgi kontrolēt

40 procentus TNK vērtības.

Kas jums no visā šī būtu jāpatur galvā?

Augstais tikko redzētais kontroles mērogs

jebkādā ziņā ir ļoti ārkārtējs.

Augstā mijiedarbība

starp galvenajiem spēlētājiem kodolā

var sistemātiski radīt globālās ekonomikas riskus,

un mēs vienkārši varam atveidot TNK tīklu

ar dažiem vienkāršiem noteikumiem.

Tas nozīmē, ka šī struktūra droši vien ir

pašorganizēšanās rezultāts.

Tā ir rašanās īpašība, kura ir atkarīga no

sistēmas mijiedarbības likumiem,

tā visticamāk nebūs augšas un apakšas pieejas rezultāts

kā vispasaules sazvērestība.

Mūsu pētījums „ir mēness virsmas attēlojums.

Tā nav ielu karte.”

Jums vajadzētu uztvert mūsu pētījuma precīzos skaitļus

ar zināmu skepsi.

tomēr „tie sniedza mokošu ieskatu mūsu

drosmīgajā jaunajā finanšu pasaulē.”

Mēs ceram, ka šajā virzienā esam pavēruši durvis līdzīgiem pētījumiem,

un kartes atlikušos melnos plankumus izpētīs nākotnē.

Tas lēnām jau sākas.

Mēs esam redzējuši ilgtermiņa

un dāsni apmaksātu projektu rašanos, kuru mērķis ir saprast

mūsu sasaistīto pasauli no sarežģītā skata punkta.

Bet tas ir tikai ceļa sākums,

un mums būs jāpagaida, līdz redzēsim pirmos rezultātus.

Manuprāt, gan vēl joprojām ir liela problēma.

Ar finansēm, ekonomiku, politiku un sabiedrību

saistītās idejas ļoti bieži sagandē

cilvēku personīgās ideoloģijas.

Es tiešām ceru, ka šī kompleksā perspektīva

ļaus rast kopēju valodu.

Būtu patiešām lieliski, ja tai būtu spēks

palīdzēt izvest no strupceļa, ko radīja pretrunīgas idejas,

kuras šķietami paralizē mūsu globalizēto pasauli.

Realitāte ir tik sarežģīta, ka mums vajag atteikties no dogmām.

Bet tā ir vien mana personīgā ideoloģija.

Paldies.

(Aplausi)