Kas vainas glutēnam? — Viljams D. Čejs

Skaties pilnu mācību video: http://ed.ted.com/lessons/what-s-the-big-deal-with-gluten-william-d-chey

Ja pēdējo pāris gadu laikā esi bijis restorānā, visticamāk kaut kur ēdienkartē esi redzējis vārdu „bezglutēna”. Taču kas tieši ir glutēns un kāpēc daži cilvēki nespēj to pārstrādāt? Un kāpēc tā šķiet pavisam nesena problēma? Viljams D. Čejs atklāj, kas slēpjas aiz celiakijas, kviešu alerģijas un ar celiakiju nesaistītās glutēna jutības.

Sagatavoja — Viljams D. Čejs; animēja — „Stretch Films, Inc”.

Varbūt pēdējā laikā esi redzējis vārdu
„bezglutēna” uz pārtikas iesaiņojuma,

ēdienkartēs, uz šampūna pudelītēm,
dzīvokļu sludinājumos, uz krekla birkas,

uz āmura, muguras lejasdaļas
tetovējumā vai drauga CV.

Nākamreiz, kad kāds tev sāk stāstīt
par savu jaunatklāto brīvību no glutēna,

lūk, daži jautājumi, ko vari uzdot,

un izsmeļošās atbildes, ko tavs draugs,

būdams saprātīgs cilvēks,
kurš izdara izglītotu uztura izvēli

un nekādā ziņā vienkārši neseko
jaunākajam diētas trakumam, tev pateiks.

Kas ir glutēns?

Glutēns ir [ūdenī] nešķīstošu
olbaltumvielu maisījums,

ko veido divas olbaltumvielas
vārdā gliadīns un glutenīns.

Kur tu varētu sastapties ar glutēnu?

Glutēns ir atrodams noteiktos graudos,
jo īpaši kviešos, rudzos un miežos.

Ko glutēns ir darījis
līdzšinējās cilvēces vēstures laikā?

Un kāpēc tu pēkšņi par to uztraucies?

Glutēns ir atbildīgs
par mīklas elastīgo konsistenci

un ēdienu košļājamību,
kas gatavoti no kviešu miltiem,

piemēram, maizei un makaroniem.

Dažiem cilvēkiem šie ēdieni
var radīt problēmas,

precīzāk, kviešu alerģiju, celiakiju
un ar celiakiju nesaistītu glutēna jutību.

Kviešu alerģija ir visai reta kaite,

kas parādās, cilvēka imūnsistēmai

aizsākot alerģisku reakciju
pret kviešu olbaltumvielām,

kas izraisa mērenas problēmas
un retos gadījumos

potenciāli bīstamu reakciju — anafilaksi.

Celiakija ir iedzimta slimība,

ar ko slimojot glutēnu
saturošas pārtikas ēšana

noved pie tievās zarnas iekaišanas
un svītrojuma bojājumiem.

Tas pasliktina zarnu darbību,

izraisot tādas problēmas kā vēdera sāpes,
uzpūšanos, gāzes, caureju,

svara zudumu, ādas izsitumus,
kaulu problēmas, piemēram, osteoporozi,

dzelzs trūkumu, auguma samazinājumu,
neauglību, nogurumu un depresiju.

Neārstēta celiakija palielina

noteiktu veidu vēža veidošanās risku.

ASV celiakija ir vienam
no 100 līdz 200 cilvēkiem.

Kad asins pārbaudes rada aizdomas
par celiakijas iespējamību,

diagnozi apstiprina ar biopsiju.

Visiedarbīgākā ārstēšana
ir bezglutēna uzturs,

kas palīdz sadzīt zarnu bojājumiem
un mazināt simptomus.

Dažiem cilvēkiem nav celiakija
vai kviešu alerģija,

taču viņi tāpat jūt simptomus,
ēdot pārtiku, kurā ir glutēns.

Šiem cilvēkiem ir
ar celiakiju nesaistīta glutēna jutība.

Viņi izjūt sāpīgus zarnu simptomus

un cieš no noguruma, prāta apmiglošanās,
sāpēm locītavās vai ādas izsitumiem.

Bezglutēna uzturs parasti
palīdz pret šiem simptomiem.

Cik tad daudziem cilvēkiem ir
tevis aprakstītā glutēna jutība?

Glutēna jutības izplatība
cilvēku vidū ir neskaidra,

taču tā visticamāk ir daudz izplatītāka
nekā kviešu alerģija vai celiakija.

Diagnozes pamatā ir simptomu parādīšanās,

kviešu alerģijas un celiakijas neesamība

un sekojoša stāvokļa uzlabošanās
no bezglutēna uztura.

Nav drošu asins vai audu pārbaužu

daļēji tāpēc, ka glutēna jutība
nav viena slimība

un tai ir vairāki iespējamie cēloņi.

Piemēram, pie vainas varētu būt tas,

ka glutēns aktivē
tievās zarnas imūnsistēmu

vai padara to caurumainu.

Taču dažkārt cilvēki,
kas sūdzas par glutēna jutību,

patiesībā ir jutīgi
nevis pret kviešu olbaltumvielām,

bet gan kviešos un citos ēdienos
sastopamajiem cukuriem — fruktāniem.

Cilvēka zarnas nespēj sašķelt
vai uzsūkt fruktānus,

tāpēc tie nonāk līdz resnajai zarnai,

kur tos pārraudzē baktērijas,

radot īsās virknes taukskābes un gāzes.

Tas dažiem cilvēkiem ar zarnu problēmām
izraisa nepatīkamus simptomus.

Vēl viens iespējamais glutēna jutības
izskaidrojums ir nocebo efekts.

Tas rodas, ja cilvēks uzskata,
ka kaut kas izraisīs problēmas,

un šī uzskata dēļ tā arī notiek.

Tas ir pretstats plašāk pazīstamajam
un nejaušākajam placebo efektam.

Ņemot vērā glutēna
slikto publicitāti medijos,

nocebo reakcijai varētu būt loma

to cilvēku gadījumos, kuri domā,
ka ir jutīgi pret glutēnu.

Visu šo iemeslu dēļ

ir skaidrs, ka problēmas,
kas cilvēkiem rodas,

ēdot kviešus vai citus graudus,
nerodas tikai un vienīgi glutēna dēļ.

Tāpēc labāks nosaukums
ar celiakiju nesaistītai glutēna jutībai

varētu būt kviešu nepanesamība.