Return to Video

Kas notiek dzīvnieku prātos? — Braiens B. Rasmusens

  • 0:06 - 0:09
    Tavam sunim patīk ieritināties uz dīvāna,
  • 0:09 - 0:14
    bet tev arī, tāpēc tu padzen viņu nost
    un iekārtojies pavadīt jauku vakaru.
  • 0:14 - 0:16
    Galu galā tu taču šeit esi cilvēks.
  • 0:16 - 0:19
    Tu esi saprātīga būtne,
    nevis tikai instinktu vadīta radība.
  • 0:19 - 0:23
    Tu spēj plānot un sapņot, un — ak, vai! —
  • 0:23 - 0:26
    vai tavs suns tevi tikko pārspēja gudrībā
    un jūtas par to gandarīts?
  • 0:26 - 0:28
    Vai arī viņš tik vien kā sekoja
    saviem instinktiem?
  • 0:28 - 0:30
    Vai tur vispār ir kāda starpība?
  • 0:30 - 0:32
    Ko viņš domā?
  • 0:32 - 0:34
    Nu, tas atkarīgs no tā,
    ko mēs saprotam ar „domāšanu”,
  • 0:34 - 0:38
    un kritērijiem, ko izmantojam
    tās novērtēšanai.
  • 0:38 - 0:42
    Gan Aristotelis, gan Dekarts izmantoja
    instinkta un saprāta kritērijus,
  • 0:42 - 0:45
    lai dzīvniekus nošķirtu no cilvēkiem.
  • 0:45 - 0:48
    Aristotelis uzskatīja,
    ka cilvēkiem piemīt saprāts,
  • 0:48 - 0:50
    kamēr dzīvnieki spēj sekot
  • 0:50 - 0:53
    vien dzīvnieciskiem izdzīvošanas
    un vairošanās instinktiem.
  • 0:53 - 0:55
    Gandrīz 2000 gadu vēlāk
  • 0:55 - 1:00
    Dekarts izvirzīja šīs idejas
    ekstrēmāku versiju,
  • 1:00 - 1:04
    apgalvojot, ka dzīvnieku sekošana
    instinktiem ne ar ko neatšķiras
  • 1:04 - 1:09
    no robotu mehāniskajām reakcijām
    uz apkārtējās vides stimuliem.
  • 1:09 - 1:13
    Taču pret dzīvnieku saprātu vērstā
    vienprātība sāka mazināties
  • 1:13 - 1:16
    Darvina evolūcijas teorijas ietekmē.
  • 1:16 - 1:17
    Darvins izvirzīja hipotēzi,
  • 1:17 - 1:21
    ka saprāts varētu attīstīties
    no vienkāršākiem instinktiem.
  • 1:21 - 1:23
    Viņš novēroja, kā sliekas izdara izvēli,
  • 1:23 - 1:27
    ja alā jāievelk neparastas formas lapas,
  • 1:27 - 1:28
    un bija ļoti pārsteigts,
  • 1:28 - 1:33
    jo cilvēks varētu rīkoties līdzīgi,
    lai atrisinātu līdzīgu problēmu.
  • 1:33 - 1:37
    Ja, kā viņam šķita, cilvēki
    ir cēlušies no vienkāršākām radībām,
  • 1:37 - 1:42
    tad varbūt mūsu prāts
    atrodas spektra tālākajā galā,
  • 1:42 - 1:47
    atšķiroties no dzīvnieku saprāta
    pēc pakāpes, taču ne pēc būtības.
  • 1:47 - 1:48
    Neseni eksperimenti,
  • 1:48 - 1:51
    kas parādījuši daudzu sugu spēju
    atrisināt sarežģītas problēmas,
  • 1:51 - 1:54
    apstiprina Darvina sākotnējo hipotēzi.
  • 1:54 - 1:57
    Ziloņi izmanto objektus,
    lai aizsniegtu nepieejamas vietas.
  • 1:57 - 1:59
    Vārnas pašas izgatavo rīkus
  • 1:59 - 2:03
    un prot pielietot ūdens izspiešanu,
    lai tiktu pie kāruma.
  • 2:03 - 2:07
    Astoņkāji prot atvērt burkas pēc tam,
    kad redzējuši to darām citus,
  • 2:07 - 2:10
    un spēj atcerēties šo procesu
    pat pēc vairākiem mēnešiem.
  • 2:10 - 2:11
    Šādi uzdevumi ietver
  • 2:11 - 2:16
    problēmas aspektu apsvēršanu
    neatkarīgi no konkrētās situācijas
  • 2:16 - 2:19
    un šīs stratēģijas atcerēšanos
    lietošanai vēlāk.
  • 2:19 - 2:22
    Tomēr, kaut arī dzīvnieki spēj
    atrisināt sarežģītas problēmas,
  • 2:22 - 2:26
    kā gan lai mēs zinām,
    ko un vai vispār viņi domā?
  • 2:26 - 2:30
    Tādi uzvedības pētnieki
    kā Pavlovs un Torndaiks apgalvo,
  • 2:30 - 2:32
    ka dzīvnieki, kuri šķiet domājam,
  • 2:32 - 2:36
    parasti tikai reaģē
    uz atalgojumu vai sodu.
  • 2:36 - 2:38
    Tā tas bija gadījumā ar Gudro Hansu —
  • 2:38 - 2:43
    zirgu ar pārsteidzošo spēju noklabināt
    matemātikas uzdevumu atbildes.
  • 2:43 - 2:47
    Taču izrādās Gudrais Hanss
    nebija īpaši apdāvināts matemātikā,
  • 2:47 - 2:50
    toties viņš lieliski prata nolasīt
    sava nezinošā dresētāja
  • 2:50 - 2:54
    smalkās neverbālās norādes,
    kad pārtraukt klabināšanu.
  • 2:55 - 2:59
    Hanss neprata skaitīt,
    bet vai tas nozīmē, ka viņš nedomāja?
  • 2:59 - 3:02
    Galu galā viņš prata atpazīt
    niansētus sociālus ziņojumus —
  • 3:02 - 3:06
    šī īpašība viņam bija kopīga ar daudziem
    citiem ne-cilvēkveidīgajiem dzīvniekiem.
  • 3:06 - 3:10
    Ziloņi viens otru atpazīst,
    pat ja gadiem bijuši šķirti,
  • 3:10 - 3:13
    un, šķiet, tie pat sēro
    par saviem mirušajiem.
  • 3:13 - 3:16
    Bites sazinās, izmantojot
    īpašu kustību deju,
  • 3:16 - 3:21
    lai pastāstītu citām bitēm
    par barības avota vietu un kvalitāti.
  • 3:21 - 3:25
    Šimpanzes iesaistās sarežģītās
    maldināšanas shēmās,
  • 3:25 - 3:30
    kas norāda uz to, ka tās ne tikai domā,
    bet arī saprot, ka to dara citi.
  • 3:30 - 3:32
    Un tad ir pelēkais papagailis Alekss,
  • 3:32 - 3:34
    kurš prata izmantot cilvēku valodu,
  • 3:34 - 3:37
    lai atšķirtu klāt neesošu objektu
    krāsas un formas
  • 3:37 - 3:43
    un lai saprastu pat tādus abstraktus
    priekšstatus kā lielāks un mazāks.
  • 3:43 - 3:45
    Tas ļoti izklausās pēc saprāta,
  • 3:45 - 3:48
    nevis tikai nesaprātīgu mašīnu darbības.
  • 3:48 - 3:50
    Taču, kamēr ne-cilvēkveidīgie dzīvnieki
  • 3:50 - 3:52
    spēj atrisināt problēmas
    un pat sazināties,
  • 3:52 - 3:56
    cilvēku domāšana ietver arī apziņu —
  • 3:56 - 4:01
    spēju pēcāk pārdomāt savu rīcību,
    ne tikai vienkārši kaut ko izdarīt.
  • 4:01 - 4:04
    Pagaidām neviens no pētījumiem neatklāj,
  • 4:04 - 4:07
    vai sunim piemītošais saprāts,
    kas ļauj pārspēt mūs viltībā,
  • 4:07 - 4:11
    nozīmē, ka mūsu suns
    par to spēj izjust arī gandarījumu.
  • 4:11 - 4:13
    Tas, ko patiesībā vēlamies uzzināt, ir —
  • 4:13 - 4:15
    kā ir būt sunim
  • 4:15 - 4:16
    vai astoņkājim,
  • 4:16 - 4:18
    vai vārnai?
  • 4:18 - 4:21
    Prāta filozofi to dēvē par Lielo problēmu,
  • 4:21 - 4:24
    jo mēs varam pastāstīt,
    kāda ir sajūta, esot cilvēkam,
  • 4:24 - 4:27
    taču neviens nerunā zirgu valodā.
  • 4:27 - 4:29
    Pat tāds runājošs papagailis kā Alekss
  • 4:29 - 4:33
    mums nespēja pastāstīt, ko viņš domāja
    par krāsām, ko prata nosaukt.
  • 4:33 - 4:35
    Un ja nu apziņai ir dažādas formas?
  • 4:35 - 4:39
    Vai mēs vispār spētu atpazīt bišu apziņu?
  • 4:39 - 4:40
    Runājot par apziņu,
  • 4:40 - 4:44
    kā gan mēs varam pavisam droši zināt,
    ka apziņa piemīt citiem cilvēkiem?
  • 4:44 - 4:47
    Varbūt viņi ir tikai
    labi strādājoši zombiji?
  • 4:47 - 4:52
    Lai vai kā, dzīvnieku prāti turpina
    pārbaudīt mūsu sapratnes robežas,
  • 4:52 - 4:53
    un tas, kā mēs tos definējam,
  • 4:53 - 4:57
    iespējams, atklāj vairāk par mūsu,
    nevis viņu prātiem.
Title:
Kas notiek dzīvnieku prātos? — Braiens B. Rasmusens
Description:

Skaties pilnu mācību video: http://ed.ted.com/lessons/inside-the-minds-of-animals-bryan-b-rasmussen

Vai dzīvnieki domā? Tas ir jautājums, kas zinātniekus ir aizrāvis gadu tūkstošiem, iedvesmojot tos izdomāt dažādas metodes un kritērijus dzīvnieku saprāta mērīšanai. Braiens B. Rasmusens apskata šo strīdīgo jautājumu, parādot, kā saprāta definēšana bieži vien pastāsta vairāk par to, kā domā cilvēki, nekā par jebko citu.

Sagatavoja — Braiens B. Rasmusens; animēja — Maiks Šells.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TED-Ed
Duration:
05:13

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.