Return to Video

Lielu izgudrojumu rotaļīgā izcelsme

  • 0:01 - 0:05
    (Mūzika)
  • 0:05 - 0:07
    Pirms aptuveni 43 000 gadu
  • 0:07 - 0:10
    kāds jauns alu lācis nomira kalnienē
  • 0:10 - 0:14
    pie mūsdienu Slovēnijas
    ziemeļrietumu robežas.
  • 0:14 - 0:18
    Tūkstoš gadu vēlāk
    Vācijas dienvidos nomira mamuts.
  • 0:18 - 0:19
    Vēl dažus gadsimtus vēlāk
  • 0:20 - 0:22
    tajā pašā apkārtnē nomira
    arī baltgalvas grifs.
  • 0:23 - 0:27
    Mēs gandrīz neko nezinām
    par to, kā šie dzīvnieki gāja bojā,
  • 0:27 - 0:31
    tomēr šīm dažādajām,
    laikā un telpā nošķirtajām radībām
  • 0:32 - 0:35
    bija viena kopīga likteņa iezīme.
  • 0:35 - 0:38
    Pēc nāves pa kaulam no to skeletiem
  • 0:38 - 0:42
    cilvēka rokas pārvērta stabulē.
  • 0:43 - 0:44
    Aizdomājies par to!
  • 0:44 - 0:47
    Iztēlojieties, ka esat alu cilvēks
    pirms 40 000 gadu.
  • 0:47 - 0:49
    Esat iemācījies iegūt uguni.
  • 0:49 - 0:51
    Pagatavojis vienkāršus medību rīkus.
  • 0:51 - 0:53
    Esat iemācījies no dzīvnieku ādām
    pagatavot apģērbu,
  • 0:53 - 0:56
    lai ziemā būtu silti.
  • 0:56 - 0:58
    Ko jūs izvēlētos izgudrot kā nākamo?
  • 0:58 - 1:01
    Šķiet pilnīgi bezjēdzīgi
    izgudrot stabuli –
  • 1:01 - 1:05
    rīku, kas rada nekam nederīgas
    gaisa molekulu vibrācijas.
  • 1:05 - 1:09
    Taču tieši to izdarīja mūsu senči.
  • 1:09 - 1:14
    Izrādās jaunrades vēsturē
    kas tāds notiek pārsteidzoši bieži.
  • 1:14 - 1:16
    Reizēm cilvēki kaut ko izgudro,
  • 1:16 - 1:19
    jo grib palikt dzīvi
    vai pabarot savus bērnus,
  • 1:19 - 1:21
    vai iekarot kaimiņu ciemu.
  • 1:21 - 1:23
    Tomēr tikpat bieži
  • 1:23 - 1:25
    jaunas idejas pasaulē rodas,
  • 1:25 - 1:27
    vienkārši tāpēc ka tās rada prieku.
  • 1:28 - 1:30
    Un, lūk, dīvainākais:
  • 1:30 - 1:33
    daudzi no šiem rotaļīgajiem,
    bet šķietami nenozīmīgajiem izgudrojumiem
  • 1:33 - 1:36
    galu galā ir rosinājuši
    nozīmīgas pārmaiņas
  • 1:36 - 1:39
    zinātnē, politikā un sabiedrībā.
  • 1:39 - 1:43
    Apskatīsim, iespējams, svarīgāko
    mūslaiku izgudrojumu –
  • 1:43 - 1:45
    programmējamus datorus.
  • 1:45 - 1:49
    Vispārpieņemtais stāsts vēsta, ka datori
    cēlušies no militārajām tehnoloģijām,
  • 1:49 - 1:52
    jo daudzi agrīnie datori
    bija īpaši radīti,
  • 1:52 - 1:56
    lai uzlauztu kara laika kodus
    vai aprēķinātu raķešu trajektorijas.
  • 1:56 - 1:59
    Taču patiesībā mūsdienu datora izcelsme
  • 1:59 - 2:01
    ir daudz rotaļīgāka,
  • 2:01 - 2:02
    pat muzikāla,
  • 2:02 - 2:03
    nekā varbūt iedomājaties.
  • 2:04 - 2:08
    Ideju stabules pamatā
    – gaisa pūšanu caurulē, lai radītu skaņu –
  • 2:08 - 2:11
    galu galā pārveidoja,
    lai radītu pirmās ērģeles
  • 2:11 - 2:13
    pirms vairāk nekā 2000 gadiem.
  • 2:13 - 2:16
    Kādam ienāca prātā
    žilbinošā ideja radīt skaņas,
  • 2:16 - 2:19
    ar pirkstiem spiežot sviriņas,
  • 2:19 - 2:21
    tā izgudrojot pirmo muzikālo klaviatūru.
  • 2:21 - 2:25
    Klaviatūras attīstījās
    no ērģelēm līdz klavihordiem,
  • 2:25 - 2:27
    tālāk klavesīniem un klavierēm
  • 2:27 - 2:29
    līdz 19. gadsimta vidū
  • 2:29 - 2:32
    dažiem izgudrotājiem beidzot iešāvās prātā
  • 2:32 - 2:36
    izmantot klaviatūru nevis skaņu,
    bet burtu radīšanai.
  • 2:36 - 2:38
    Patiesībā pašu pirmo rakstāmmašīnu
  • 2:38 - 2:42
    sākotnēji sauca par rakstīšanas klavesīnu.
  • 2:43 - 2:47
    Stabules un mūzika noveda
    pie vēl varenākiem atklājumiem.
  • 2:47 - 2:49
    Pirms aptuveni tūkstoš gadiem,
  • 2:49 - 2:51
    islāma renesanses virsotnē,
  • 2:51 - 2:54
    trīs brāļi Bagdādē uzbūvēja iekārtu –
  • 2:54 - 2:56
    automatizētas ērģeles.
  • 2:56 - 2:59
    Viņi to nosauca par instrumentu,
    kas pats sevi spēlē.
  • 3:00 - 3:03
    Šis instruments būtībā bija
    milzīga mūzikas kastīte.
  • 3:03 - 3:06
    Šīm ērģelēm varēja iemācīt
    spēlēt dažādas dziesmas,
  • 3:06 - 3:11
    izmantojot instrukcijas, kas iekodētas
    rēdžu novietojumā uz rotējoša cilindra.
  • 3:11 - 3:14
    Ja gribēji, lai mašīna
    nospēlē citu dziesmu,
  • 3:14 - 3:17
    atlika vien ielikt cilindru ar citu kodu.
  • 3:18 - 3:21
    Tas bija pirmais šāda veida instruments.
  • 3:21 - 3:23
    Tas bija programmējams.
  • 3:23 - 3:26
    Konceptuāli tas bija
    milzīgs lēciens uz priekšu.
  • 3:26 - 3:29
    Pati ideja par aparatūru un programmatūru
  • 3:30 - 3:33
    pirmoreiz kļūst iedomājama,
    pateicoties šim izgudrojumam.
  • 3:33 - 3:35
    Un šis ārkārtīgi varenais koncepts
  • 3:35 - 3:38
    neradās kā kara vai pakļaušanas rīks,
  • 3:38 - 3:40
    to neradīja vajadzība.
  • 3:40 - 3:45
    Tas rādās no dīvaina prieka,
    vērojot mašīnu spēlējam mūziku.
  • 3:45 - 3:49
    Patiesībā ideju par programmējamām mašīnām
  • 3:49 - 3:53
    700 gadus pie dzīvības noturēja
    tikai un vienīgi mūzika.
  • 3:53 - 3:56
    1700. gados muzicējošās mašīnas
  • 3:56 - 3:59
    kļuva par Parīzes elites rotaļlietu.
  • 3:59 - 4:03
    Izklaidētāji izmantoja
    tos pašu kodētos cilindrus,
  • 4:03 - 4:08
    lai kontrolētu tā dēvētā automāta,
    agrīnā robota, fiziskās kustības.
  • 4:08 - 4:11
    Viens no slavenākajiem
    šāda veida robotiem bija
  • 4:11 - 4:14
    – uzminējāt – automatizēts stabulnieks,
  • 4:14 - 4:16
    ko uzbūvēja lieliskais franču izgudrotājs
  • 4:16 - 4:17
    vārdā Žaks de Vokansons.
  • 4:18 - 4:22
    Un, taisot savu robotmuzikantu,
  • 4:22 - 4:24
    viņam radās vēl viena ideja.
  • 4:24 - 4:28
    Ja mašīnu var ieprogrammēt
    radīt patīkamas skaņas,
  • 4:28 - 4:32
    kāpēc gan to neieprogrammēt
    aust burvīgus, krāsainus auduma rakstus?
  • 4:33 - 4:37
    Tā vietā, lai cilindra rēdzes
    izmantotu nošu atainošanai,
  • 4:37 - 4:40
    tās atainotu dažādu krāsu diegus.
  • 4:40 - 4:43
    Ja gribējāt jaunu auduma rakstu,
  • 4:43 - 4:45
    vajadzēja vien ieprogrammēt
    jaunu cilindru.
  • 4:45 - 4:48
    Tās bija pirmās programmējamās stelles.
  • 4:49 - 4:53
    Tiesa, cilindri bija pārāk dārgi
    un to pagatavošana prasīja laiku,
  • 4:53 - 4:54
    taču pusgadsimtu vēlāk
  • 4:54 - 4:57
    citam franču izgudrotājam vārdā Žakards
  • 4:57 - 4:59
    radās žilbinoša ideja
  • 4:59 - 5:03
    metāla cilindru vietā izmantot
    perforētas papīra kartītes.
  • 5:03 - 5:07
    Papīrs izrādījās
    daudz lētāks un elastīgāks
  • 5:07 - 5:09
    iekārtas programmēšanas veids.
  • 5:09 - 5:11
    Šī perfokaršu sistēma iedvesmoja
  • 5:11 - 5:13
    Viktorijas laika izgudrotāju
    Čārlzu Bebidžu
  • 5:13 - 5:16
    radīt savu analītisko mašīnu,
  • 5:16 - 5:19
    visu laiku pirmo īsto
    programmējamo datoru.
  • 5:20 - 5:22
    Perfokartes datoru programmētāji izmantoja
  • 5:22 - 5:25
    līdz pat 1970. gadiem.
  • 5:25 - 5:28
    Pajautājiet sev –
  • 5:28 - 5:31
    kas patiesībā padarīja iespējamu
    mūsdienu datoru?
  • 5:31 - 5:35
    Jā, militārajai līdzdalībai
    stāstā bija svarīga loma,
  • 5:35 - 5:39
    taču datora izgudrošanai
    vajadzēja arī citus būvakmeņus:
  • 5:39 - 5:40
    mūzikas kastītes,
  • 5:40 - 5:42
    rotaļu robotus – stabulniekus,
  • 5:42 - 5:44
    klavesīnu klaviatūras,
  • 5:44 - 5:46
    krāsainus, audumā ieaustus rakstus,
  • 5:47 - 5:49
    un tā ir tikai maza daļa no šī stāsta.
  • 5:49 - 5:52
    Ir daudz ideju un tehnoloģiju,
    kas mainījušas pasauli
  • 5:52 - 5:54
    un radušās rotaļājoties –
  • 5:54 - 5:56
    valsts muzeji, gumija,
  • 5:56 - 5:58
    varbūtības teorija, apdrošināšana
  • 5:58 - 6:00
    un daudz citu.
  • 6:00 - 6:02
    Vajadzība ne vienmēr ir jaunrades māte.
  • 6:03 - 6:07
    Rotaļīgs prāta stāvoklis
    pamatu pamatos ir pētniecisks,
  • 6:07 - 6:10
    tas meklē jaunas iespējas
    apkārtesošajā pasaulē.
  • 6:11 - 6:13
    Un šie meklējumi ir iemesls,
  • 6:13 - 6:17
    kāpēc tik daudz pieredzes,
    kas sākusies kā prieks un izklaide,
  • 6:17 - 6:20
    galu galā novedusi
    pie vareniem atklājumiem.
  • 6:21 - 6:25
    Manuprāt, tas jāņem vērā,
    mācot bērnus skolās
  • 6:25 - 6:28
    un iedrošinot jaunradi darbavietās,
  • 6:29 - 6:32
    taču domāšana par rotaļām un prieku šādi
  • 6:32 - 6:35
    mums arī palīdz noteikt, kas būs nākamais.
  • 6:35 - 6:36
    Padomājiet –
  • 6:36 - 6:41
    ja jūs sēdētu 1750. gadā, mēģinot izdomāt,
    kādas lielas pārmaiņas skars sabiedrību
  • 6:41 - 6:43
    19., 20. gadsimtā
  • 6:43 - 6:47
    – automatizētas mašīnas, datori,
    mākslīgais intelekts, –
  • 6:47 - 6:49
    programmējama stabule,
  • 6:49 - 6:51
    kas izklaidē Parīzes eliti,
  • 6:51 - 6:55
    tolaik būtu bijusi
    tikpat laba norāde kā jebkas cits.
  • 6:56 - 6:58
    Tā šķita esam labākajā gadījumā izklaide
  • 6:58 - 7:01
    bez jebkāda nopietnāka lietojuma,
  • 7:01 - 7:05
    bet izrādījās esam sākums
    tehnoloģiskai revolūcijai,
  • 7:05 - 7:07
    kas mainīja pasauli.
  • 7:07 - 7:09
    Nākotne atrodama jebkur,
  • 7:09 - 7:11
    kur cilvēkiem iet visjautrāk.
Title:
Lielu izgudrojumu rotaļīgā izcelsme
Speaker:
Stīvens Džonsons
Description:

Vajadzība ir jaunrades māte, vai ne? Nu, ne vienmēr. Stīvens Džonsons parāda, kā dažas no idejām un tehnoloģijām, kas nesušas vislielākās pārmaiņas, piemēram, datori, nebūt neradās vajadzības dēļ, bet gan no dīvaina rotaļāšanās prieka. Dalies ar šo aizraujošo, ilustrēto jaunrades vēstures pētījumu. Izrādās, nākotne atrodama jebkur, kur cilvēkiem iet visjautrāk.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
07:25

Latvian subtitles

Revisions Compare revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.