Return to Video

Kā stress ietekmē tavu ķermeni – Šērona Horeša Bergkvista

  • 0:09 - 0:11
    Mācies kontroldarbam?
  • 0:11 - 0:14
    Mēģini paspēt vairāk, nekā laiks atļauj?
  • 0:14 - 0:18
    Stress ir jūtas, ko piedzīvojam,
  • 0:18 - 0:20
    kad saskaramies ar izaicinājumiem
    vai mūs pārņem emocijas.
  • 0:20 - 0:22
    Tomēr stress ir kas vairāk par emociju.
  • 0:22 - 0:26
    Stress ir ģenētiski noteikta
    fiziska reakcija,
  • 0:26 - 0:28
    kas ceļo pa visu ķermeni.
  • 0:29 - 0:32
    Īstermiņā stress var būt noderīgs,
  • 0:32 - 0:35
    bet, kad tas tiek aktivizēts
    pārāk bieži vai pārāk ilgi,
  • 0:35 - 0:38
    primitīvā "cīnies vai bēdz"
    reakcija uz stesu
  • 0:38 - 0:40
    ne tikai rada izmaiņas smadzenēs,
  • 0:40 - 0:46
    bet arī kaitē citiem orgāniem
    un šūnām visā ķermenī.
  • 0:46 - 0:49
    Virsnieru dziedzeris ražo stresa hormonus
  • 0:49 - 0:53
    kortizolu, epinefrīnu,
    pazīstamu arī kā adrenalīnu,
  • 0:53 - 0:55
    un norepinefrīnu.
  • 0:55 - 0:58
    Ceļojot pa asinsriti, šie hormoni
  • 0:58 - 1:01
    viegli sasniedz asinsvadus un sirdi.
  • 1:01 - 1:04
    Adrenalīns liek sirdij sisties ātrāk
  • 1:04 - 1:09
    un paaugstina asinsspiedienu,
    laika gaitā izraisot hipertensiju.
  • 1:09 - 1:14
    Kortizols var endotēlijam
    jeb asinsvadu iekšējam slānim
  • 1:14 - 1:16
    traucēt normāli funkcionēt.
  • 1:16 - 1:19
    Zinātnieki tagad zina,
    ka šis ir agrīnais solis,
  • 1:19 - 1:23
    kas aizsāk aterosklerozes procesu
  • 1:23 - 1:26
    jeb holesterīna nogulšņu
    uzkrāšanos artērijās.
  • 1:26 - 1:31
    Kopumā šīs izmaiņas palielina
    sirdstriekas vai insulta risku.
  • 1:32 - 1:34
    Kad smadzenes sajūt stresu,
  • 1:34 - 1:37
    tās aktivizē veģetatīvo nervu sistēmu.
  • 1:37 - 1:39
    Caur šo nervu savienojumu tīklu
  • 1:39 - 1:42
    lielās smadzenes
    pārraida stresu zarnu traktam
  • 1:42 - 1:45
    jeb zarnu nervu sistēmai.
  • 1:47 - 1:50
    Papildus tam, ka tas rada
    "tauriņus" vēderā,
  • 1:50 - 1:55
    šis smadzeņu-zarnu savienojums traucē
    dabiskajām ritmiskajām kontrakcijām,
  • 1:55 - 1:57
    kuras pārvieto pārtiku caur zarnām,
  • 1:57 - 1:59
    izraisot kairināto zarnu sindromu
  • 1:59 - 2:03
    un palielinot zarnu trakta
    jūtību pret skābi,
  • 2:03 - 2:06
    kas, iespējams, izraisīs
    kuņģa dedzināšanu.
  • 2:06 - 2:07
    Caur zarnu nervu sistēmu
  • 2:07 - 2:13
    stress var mainīt zarnu trakta baktēriju
    sastāvu un funkcijas.
  • 2:13 - 2:17
    Tas var ietekmēt gremošanas sistēmu
    un vispārējo veselību.
  • 2:17 - 2:21
    Runājot par gremošanu, vai hronisks stress
    ietekmē vidukļa apkārtmēru?
  • 2:21 - 2:22
    Vispār, jā.
  • 2:22 - 2:24
    Kortizols var palielināt apetīti.
  • 2:24 - 2:28
    Tas liek ķermenim papildināt
    enerģijas krājumus
  • 2:28 - 2:34
    ar enerģiju piesātinātiem ēdieniem
    un ogļhidrātiem, liekot tev kārot našķus.
  • 2:34 - 2:38
    Augsts kortizola līmenis
    var pārstrādāt papildus kalorijas
  • 2:38 - 2:41
    iekšējo orgānu vai vēdera dobuma taukos.
  • 2:41 - 2:44
    Šis tauku veids ne tikai padara
    bikšu pogas aiztaisīšanu grūtāku.
  • 2:44 - 2:47
    Tas ir orgāns, kas aktīvi ražo hormonus
  • 2:47 - 2:50
    un imūnsistēmas ķīmiskās vielas citokīnus,
  • 2:50 - 2:54
    kas palielina hronisku slimību,
  • 2:54 - 2:57
    piemēram, sirds slimību
    vai insulīna rezistences risku.
  • 2:57 - 3:02
    Vienlaikus stresa hormoni dažādos veidos
    ietekmē imūnsistēmas šūnas.
  • 3:02 - 3:06
    Sākotnēji tās palīdz sagatavoties cīņai
    pret iebrucējiem un dziedē savainojumus,
  • 3:06 - 3:10
    bet hronisks stress var nomākt
    dažu imūnsistēmas šūnu funkcijas,
  • 3:10 - 3:15
    padarīt tevi uzņēmīgu pret infekcijām
    un palēnināt izveseļošanās gaitu.
  • 3:15 - 3:17
    Gribi dzīvot ilgi?
  • 3:17 - 3:20
    Tad tev, iespējams, vajadzēs
    ierobežot hronisko stresu.
  • 3:20 - 3:24
    Tas tāpēc, ka stress tiek saistīts
    pat ar saīsinātām telomērām,
  • 3:24 - 3:26
    kurpju auklām līdzīgajiem
    hromosomu galiņiem,
  • 3:26 - 3:28
    pēc kuriem var noteikt šūnu vecumu.
  • 3:28 - 3:30
    Telomēras nosedz hromosomas,
  • 3:30 - 3:34
    lai ļautu nokopēt DNS
    katru reizi, kad šūna dalās,
  • 3:34 - 3:37
    vienlaikus nesabojājot
    šūnas ģenētisko kodu.
  • 3:37 - 3:40
    Telomēras saīsinās
    ar katru šūnas dalīšanos.
  • 3:40 - 3:45
    Kad telomēras paliek pārāk īsas,
    šūna vairs nevar sadalīties un mirst.
  • 3:45 - 3:47
    It kā ar to vēl nepietiktu,
  • 3:47 - 3:50
    hroniskajam stresam ir arī citi veidi,
    kā sabotēt tavu veselību,
  • 3:50 - 3:52
    piemēram, pūtītes,
  • 3:52 - 3:53
    matu izkrišana,
  • 3:53 - 3:54
    seksuālā disfunkcija,
  • 3:54 - 3:56
    galvassāpes,
  • 3:56 - 3:57
    muskuļu sasprindzinājums,
  • 3:57 - 3:58
    grūtības koncentrēties,
  • 3:58 - 3:59
    nogurums
  • 3:59 - 4:01
    un aizkaitināmība.
  • 4:01 - 4:04
    Tātad, ko tas viss nozīmē tev?
  • 4:04 - 4:08
    Dzīve vienmēr būs stresa situāciju pilna.
  • 4:08 - 4:11
    Bet smadzenēm un visam ķermenim svarīgi,
  • 4:11 - 4:14
    kā tu uz šo stresu reaģēsi.
  • 4:14 - 4:18
    Ja vari stresu uztvert kā izaicinājumu,
    ko spēj kontrolēt un pārvaldīt,
  • 4:18 - 4:21
    nevis kā nepārvaramus draudus,
  • 4:21 - 4:26
    tu būsi veiksmīgāks īstermiņā
    un saglabāsi veselību ilgtermiņā.
Title:
Kā stress ietekmē tavu ķermeni – Šērona Horeša Bergkvista
Speaker:
Sharon Horesh Bergquist
Description:

Skaties pilnu nodarbību: http://ed.ted.com/lessons/how-stress-affects-your-body-sharon-horesh-bergquist

Ģenētiski noteiktā stresa reakcija ir domāta, lai mums sniegtu ātru paaugstinātas modrības devu un enerģiju, kas vajadzīga vislabākajam rezultātam. Bet stress nav tikai labs. Kad tas tiek aktivizēts pārāk ilgi vai pārāk bieži, stress var radīt bojājumus praktiski jebkurā ķermeņa daļā. Šērona Horeša Bergkvista sniedz ieskatu tajā, kas notiek ķermenī, kad piedzīvojam hronisku stresu.

Nodarbību sagatavoja – Šērona Horeša Bergkvista, animēja – Adriatic Animation animācija.

more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TED-Ed
Duration:
04:43

Latvian subtitles

Revisions Compare revisions