Return to Video

Ielu māksla ar cerības un miera vēsti

  • 0:01 - 0:05
    2012. gadā, kad apgleznoju
    Žaras mošejas minaretu
  • 0:05 - 0:08
    savā dzimtajā Gabesā,
    uz dienvidiem no Tunisijas,
  • 0:08 - 0:13
    nekad neiedomājos, ka grafiti
    pilsētai pievērsīs tik lielu uzmanību.
  • 0:13 - 0:17
    Sākumā es savā dzimtajā pilsētā
    vienkārši meklēju sienu,
  • 0:17 - 0:20
    un tā sagadījās,
    ka minaretu uzcēla 1994. gadā,
  • 0:21 - 0:26
    un 18 gadus šie 57 betona metri
    bija un palika pelēki.
  • 0:27 - 0:30
    Pirmo reizi satiekot imāmu
    un izstāstot viņam par iecerēto,
  • 0:30 - 0:33
    viņš noteica: „Paldies Dievam,
    tu beidzot atnāci.”
  • 0:33 - 0:37
    Viņš pastāstīja, ka gadiem ilgi gaidījis,
    ka kāds uz tās kaut ko pasāks.
  • 0:37 - 0:42
    Apbrīnojamākais,
    ka šis imāms man neko nejautāja –
  • 0:42 - 0:45
    nedz uzmetumu, nedz arī to, ko rakstīšu.
  • 0:46 - 0:51
    Visos savos darbos
    es rakstu vēstis savā kaligrafiti stilā –
  • 0:51 - 0:53
    kaligrāfijas un grafiti sajaukumā.
  • 0:54 - 0:55
    Es izmantoju citātus vai dzeju.
  • 0:56 - 0:58
    Runājot par minaretu, man šķita,
  • 0:58 - 1:02
    ka mošejai vispiemērotākā
    būtu kāda vēsts no Korāna,
  • 1:02 - 1:03
    tāpēc izvēlējos šo pantu:
  • 1:03 - 1:06
    „Ak, cilvēce, esam tevi radījuši
    no vīrieša un sievietes
  • 1:06 - 1:10
    un sadalījuši tevi tautās un ciltīs,
    lai jūs viens otru iepazītu.”
  • 1:10 - 1:13
    Tas bija vispārējs miera,
    iecietības un pieņemšanas aicinājums,
  • 1:13 - 1:17
    nākošs no puses, ko plašsaziņas līdzekļos
    parasti neataino labā gaismā.
  • 1:18 - 1:21
    Biju pārsteigts, kā uz gleznojumu
    reaģēja vietējā kopiena
  • 1:21 - 1:26
    un kā viņos viesa lepnumu
    lielā uzmanība, ko saņēma minarets
  • 1:26 - 1:28
    no starptautiskās preses visā pasaulē.
  • 1:29 - 1:32
    Imāmam tas nebija tikai gleznojums,
  • 1:32 - 1:33
    bet gan kas daudz vairāk.
  • 1:33 - 1:37
    Viņš cerēja, ka minarets
    kļūs par pilsētas pieminekli
  • 1:37 - 1:40
    un piesaistīs cilvēkus
    šai aizmirstajai Tunisijas vietai.
  • 1:41 - 1:43
    Vēsts vispārējums,
  • 1:43 - 1:45
    Tunisijas tā laika politiskais konteksts
  • 1:45 - 1:49
    un tas, ka grafiti veidā
    rakstīju tekstus no Korāna,
  • 1:49 - 1:50
    nebija mazsvarīgi.
  • 1:50 - 1:52
    Tas atkal apvienoja kopienas.
  • 1:54 - 2:00
    Caur arābu kaligrāfiju satuvināt cilvēkus,
    nākotnes paaudzes –
  • 2:00 - 2:01
    tas ir mans darbs.
  • 2:01 - 2:04
    Manu mākslas darbu pamatā
    ir vēstījumu rakstīšana.
  • 2:05 - 2:08
    Smieklīgi, ka pat arābvalodīgajiem
  • 2:08 - 2:12
    ļoti jāpiepūlas,
    lai izburtotu manis rakstīto.
  • 2:13 - 2:16
    Nav jāzina nozīme,
    lai izjustu mākslas darbu.
  • 2:16 - 2:20
    Manuprāt, arābu raksts,
    pirms iekrīt acīs, aizķer dvēseli.
  • 2:20 - 2:23
    Tajā ir skaistums, kas nav jāpārtulko.
  • 2:24 - 2:26
    Uzskatu, ka arābu raksts uzrunā ikvienu:
  • 2:26 - 2:29
    tevi, tevi, tevi, ikvienu,
  • 2:29 - 2:32
    un tad, saprotot nozīmi,
  • 2:32 - 2:33
    jūti ar to saikni.
  • 2:33 - 2:36
    Es vienmēr rakstu vēstis,
  • 2:36 - 2:38
    kas aktuālas vietai, kur tās gleznoju,
  • 2:38 - 2:41
    taču tām ir arī vispārējāka šķautne,
  • 2:41 - 2:44
    lai ikviens pasaulē
    ar tām varētu rast saikni.
  • 2:45 - 2:47
    Es piedzimu un uzaugu Francijā, Parīzē,
  • 2:47 - 2:51
    un 18 gadu vecumā sāku mācīties
    lasīt un rakstīt arābiski.
  • 2:52 - 2:55
    Šobrīd es vēstis rakstu tikai arābiski.
  • 2:55 - 2:58
    Viens no iemesliem,
    kāpēc man tas ir tik svarīgi,
  • 2:58 - 3:02
    ir visā pasaulē piedzīvotās reakcijas dēļ.
  • 3:04 - 3:06
    Riodežaneiro es pārtulkoju
  • 3:06 - 3:10
    Gabriela Toresa Barbosas
    portugāļu dzejoli,
  • 3:10 - 3:13
    kurā viņš apliecina cieņu
    favelu nabadzīgajiem,
  • 3:13 - 3:15
    un tad uzgleznoju to uz jumta.
  • 3:15 - 3:18
    Vietējo kopienu
    manis darītais ļoti ieinteresēja,
  • 3:18 - 3:22
    taču, tiklīdz paskaidroju
    viņiem šīs kaligrāfijas nozīmi,
  • 3:22 - 3:25
    viņi, sajutuši saikni ar darbu,
    man pateicās.
  • 3:27 - 3:29
    Dienvidāfrikā, Keiptaunā,
  • 3:29 - 3:32
    vietējā filipi kopiena
  • 3:32 - 3:35
    piedāvāja man graustu rajona
    vienīgo betona mūri.
  • 3:35 - 3:37
    Tā bija skola, uz kuras uzrakstīju
  • 3:37 - 3:39
    Nelsona Mandelas citātu,
  • 3:39 - 3:41
    kurā teikts: „[arābiski].”
  • 3:41 - 3:44
    Tas nozīmē: „Tas šķiet neiespējami,
    iekams kāds to paveic.”
  • 3:44 - 3:48
    Tad pie manis pienāca puisis un teica:
    „Draugs, kāpēc neraksti angliski?”
  • 3:48 - 3:52
    Es atbildēju: „Es uzskatītu
    tavas bažas par pamatotām, ja tu jautātu,
  • 3:52 - 3:54
    kādēļ nerakstīju to zulu.”
  • 3:55 - 3:57
    Parīzē reiz bija viens pasākums,
  • 3:57 - 4:01
    kurā kāds ļāva apkrāsot savu sienu.
  • 4:02 - 4:04
    Pamanījis, ka rakstu arābiski,
  • 4:04 - 4:07
    viņš ļoti sadusmojās,
    patiesībā krita histērijā,
  • 4:07 - 4:08
    un pavēlēja sienu notīrīt.
  • 4:08 - 4:10
    Es biju dusmīgs un vīlies.
  • 4:10 - 4:14
    Taču pēc nedēļas pasākuma rīkotājs
    mani ielūdza atpakaļ
  • 4:14 - 4:18
    un pateica, ka šī puiša
    mājas pašā priekšā ir siena.
  • 4:18 - 4:20
    Tāpēc šis puisis...
  • 4:20 - 4:21
    (Smiekli)
  • 4:21 - 4:24
    ik dienu bija spiests uz to noraudzīties.
  • 4:24 - 4:27
    Sākumā grasījos rakstīt „[arābiski]”,
  • 4:27 - 4:29
    kas nozīmē „še tev...”, taču...
  • 4:29 - 4:31
    (Smiekli)
  • 4:31 - 4:35
    nolēmu būt gudrāks
    un uzrakstīju „[arābiski]”,
  • 4:35 - 4:36
    kas nozīmē „atver savu sirdi”.
  • 4:37 - 4:40
    Es ļoti lepojos ar savu kultūru,
  • 4:40 - 4:46
    un ar saviem mākslas darbiem
    cenšos būt tās vēstnesis.
  • 4:46 - 4:52
    Ceru, ka ar arābu raksta skaistumu spēšu
    apgāzt mums visiem zināmos stereotipus.
  • 4:53 - 4:59
    Šobrīd es uz mūra
    vairs nerakstu vēsts tulkojumu.
  • 4:59 - 5:03
    Es negribu izjaukt kaligrāfijas dzeju,
  • 5:03 - 5:06
    jo tā ir māksla, ko var novērtēt,
    arī nezinot nozīmi,
  • 5:06 - 5:09
    gluži kā var baudīt citvalstu mūziku.
  • 5:10 - 5:13
    Daži cilvēki to uztver
    kā atraidījumu vai slēgtas durvis,
  • 5:13 - 5:16
    taču man tas drīzāk ir aicinājums –
  • 5:16 - 5:19
    manā valodā, manā kultūrā un manā mākslā.
  • 5:19 - 5:20
    Paldies.
  • 5:20 - 5:23
    (Aplausi)
Title:
Ielu māksla ar cerības un miera vēsti
Speaker:
eL Seed
Description:

Dzimis Francijā tunisiešu ģimenē eL Seed gūst prieku, žonglējot ar vairākām kultūrām, valodām un identitātēm. Jo sevišķi savos mākslas darbos, kas ietērpj arābu dzeju stilā, kuram viņš iedvesmojies no ielu mākslas un grafiti. Ar klusu degsmi mākslinieks un TED stipendiāts apraksta savu galveno nolūku: radīt mākslu, kas ir tik skaista, ka tai nevajag tulkojuma.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
05:39

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.