Vēstures matemātika

Kas matemātikai sakāms par vēsturi? Saskaņā ar TED biedru Žanu-Batistu Mikelu, diezgan daudz kas. No izmaiņām valodās līdz karu nāvīgumam, viņš parādā, kā digitalizētā vēsture tikai sākt atklāt dziļi caurvijošas sistēmas.

Izrādās, matemātika ir ļoti varena valoda.

Tā ir sniegusi vērā ņemamu ieguldījumu fizikā,

bioloģijā un ekonomikā,

taču ne tik lielu ieguldījumu humanitārajās zinātnēs un vēsturē.

Manuprāt, ir pārliecība, ka tas vienkārši ir neiespējami,

ka nevar kvantitatīvi izteikt cilvēces paveikto,

ka vēsturi nevar izmērīt.

Taču es nedomāju, ka tas ir pareizi.

Es gribu parādīt dažus piemērus, kāpēc.

Mēs ar manu līdzstrādnieku Erezu apspriedām šādu faktu:

ka divi karaļi dažādos gadsimtos

runā ļoti dažādās valodās.

Tas ir varens vēsturisks spēks.

Anglijas karalis Alfrēds Lielais,

izmantoja vārdu krājumu un gramatiku,

kas ir diezgan atšķirīga no hiphopa karaļa Jay-Z.

(Smiekli)

Tā tas vienkārši ir.

Valoda laika gaitā mainās, un tas ir varens spēks.

Mēs ar Erezu gribējām par to uzzināt ko vairāk.

Tā nu mēs pievērsām uzmanību kādam konkrētam gramatikas likumam, pagātnes laika konjugācijai.

Jūs vienkārši norisenim pievienojat „-ed”, norādot pagātni.

„Šodien es eju (walk). Vakar es gāju (walked).”

Taču daži darbības vārdi ir nekārtni.

„Vakar es domāju (thought).”

Interesants ir tas,

ka nekārtnie noriseņi starp Alfrēdu un Jay-Z ir kļuvuši kārtnāki.

Piemēram, vārds „izprecināt” (to wed) ir kļuvusi kārtns.

Tā nu mēs ar Erezu izsekojām vairāk nekā 100 nekārtno noriseņu likteni

angļu valodas 12 gadsimtos,

un mēs ievērojam patiesībā ļoti vienkārši matemātisku sistēmu,

kas ietver šīs sarežģītās vēsturiskās pārmaiņas,

proti, ja norisenis ir 100 reizes biežāks nekā cits,

tas kārtņojas 10 reizes lēnāk.

Tā ir daļa vēstures, kam līdzi nāk matemātika.

Dažos gadījumos matemātika var pat palīdzēt izskaidrot

vai piedāvāt vēsturisku spēku skaidrojumus.

Šeit mēs ar Stīvu Pinkeru

apspriežam pēdējo divu gadsimtu laikā notikušo karu apmērus.

Tiem pastāv labi zināms sistemātiskums,

kur tie kari, kas ir 100 reizes nāvējošāki,

ir 10 reizes mazāk.

Tātad, ir 30 kari, kas ir apmēram tikpat nāvējoši,
cik Sešu dienu karš,

taču ir tikai četri kari, kas ir 100 reizes nāvējošāki

piemēram, 1. Pasaules karš.

Kāda veida vēsturiskais mehānisms var to radīt?

Kāda ir tā izcelsme?

Mēs ar Stīvu ar matemātiskās analīzes palīdzību

ierosinājām, ka patiesībā
tā pamatā ir ļoti vienkārša parādība,

kas atrodas mūsu smadzenēs.

Tā ir ļoti labi zināma īpašība,

kurā mēs uztveram daudzumus relatīvos veidos,

daudzumos, piemēram,
gaismas stiprums vai skaņas skaļums.

Piemēram, nosūtīt 10 000 kareivjus
nākamajai kaujai skan daudz.

Tas ir salīdzinoši daudz,
ja iepriekš esat jau sūtījis 1000 kareivju.

Taču tas neizklausās tik daudz,

tas nav gana relatīvi, tas neko daudz nemainīs,

ja iepriekš jau esat sūtījis 100 000 kareivju.

Jūs redzat, ka tas,
kā mēs uztveram daudzumu,

karam ievelkoties,

tajā iesaistīto, savainoto un mirušo kareivju skaits

pieaug nevis lineāri,

piemēram, 10 000, 11 000, 12 000,

bet gan eksponenciāli — 10 000,
vēlāk 20 000, vēl vēlāk 40 000.

Tas izskaidro šo jau iepriekš redzēto sistēmu.

Tātad, šajā gadījumā ar matemātiku
ir iespējams sasaistīt labi zināmu prāta īpašību

ar ilgtermiņa vēsturisko sistēmu,

kas atklājas gadsimtu gaitā un pāri kontinentiem.

Šāda veida piemēri, šodien ir tikai daži no tiem,

uzskatu, ka nākamajā desmitgadē
tie kļūs par ikdienišķu parādību.

Iemesls tam ir tāds, ka vēsturiskie ieraksti

ļoti ātrā tempā kļūst digitalizēti.

Ir aptuveni 130 miljoni grāmatu,

kas sarakstītas kopš laika sākuma.

Uzņēmumi, piemēram, Google daudzas no tām ir digitalizējis,

patiesībā vairāk nekā 20 miljonus.

Vēstures lietām esot pieejamām digitālā veidā,

tas padara iespējamu ļoti ātru un ļoti ērtu

matemātiskās analīzes veikšanu,

pārskatot mūsu vēstures un kultūras tendences.

Manuprāt, nākamajā desmitgadē

precīzās un humanitārās zinātnes satuvināsies,

lai spētu rast atbildes uz dziļiem cilvēces jautājumiem.

Manuprāt, matemātika ir ļoti varena valoda tā paveikšana.

Tā varēs atklāt jaunas tendences mūsu vēsturēm,

dažreiz, lai tās izskaidrotu

un varbūt pat nākotnē prognozēt to, kas notiks.

Liels paldies.

(Aplausi)