Return to Video

Zinātne, kas slēpjas aiz mītiem: Homēra „Odiseja” — Mets Kaplāns

  • 0:07 - 0:08
    Homēra „Odiseja”,
  • 0:08 - 0:10
    viens no vecākajiem
    Rietumu literatūras darbiem,
  • 0:10 - 0:13
    stāsta par grieķu varoņa
    Odiseja piedzīvojumiem
  • 0:13 - 0:16
    viņa desmit gadu ilgajā
    mājupceļā no Trojas kara.
  • 0:17 - 0:20
    Kaut arī atsevišķu daļu pamatā
    varētu būt patiesi notikumi,
  • 0:20 - 0:22
    sastapšanās ar dīvainajiem briesmoņiem,
  • 0:22 - 0:24
    šausminošajiem milžiem
    un varenajiem burvjiem
  • 0:24 - 0:26
    tiek uzskatīta par pilnīgu izdomājumu.
  • 0:26 - 0:30
    Bet vai šajos mītos varētu būt kas vairāk,
    nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet?
  • 0:30 - 0:32
    Aplūkosim slavenu epizodi no šīs poēmas.
  • 0:32 - 0:34
    Sava garā ceļojuma laikā
  • 0:34 - 0:39
    Odisejs un viņa apkalpe nonāk
    uz noslēpumainas salas — Aijajas.
  • 0:39 - 0:43
    Izbadējušies un pārguruši
    daļa vīru uzduras greznai mājai,
  • 0:43 - 0:48
    kurā satriecoša sieviete
    aicina viņus iekšā uz bagātīgu mielastu.
  • 0:48 - 0:51
    Protams, tas izrādās pārāk labi,
    lai būtu patiesība.
  • 0:51 - 0:55
    Sieviete patiesībā izrādās
    nekrietnā burve Kirke,
  • 0:55 - 0:58
    un, tiklīdz kareivji
    ir pieēduši pilnus vēderus,
  • 0:58 - 1:01
    viņa ar sava zižļa mājienu
    tos visus pārvērš dzīvniekos.
  • 1:02 - 1:04
    Par laimi viens no vīriem aizbēg,
  • 1:04 - 1:08
    atrod Odiseju un pastāsta viņam
    par apkalpes nelaimi.
  • 1:08 - 1:10
    Odisejam steidzoties glābt savus vīrus,
  • 1:10 - 1:13
    viņš sastop dievu vēstnesi Hermeju,
  • 1:13 - 1:16
    kurš viņam iesaka
    vispirms apēst burvju augu.
  • 1:16 - 1:18
    Odisejs paklausa viņa padomam,
  • 1:18 - 1:21
    un, kad viņš beidzot Kirki sastop,
    viņas burvestības uz to neiedarbojas,
  • 1:21 - 1:24
    ļaujot viņam to sakaut
    un izglābt savu apkalpi.
  • 1:25 - 1:29
    Protams, ka šis stāsts par raganībām
    un pārvēršanu par dzīvniekiem
  • 1:29 - 1:33
    gadsimtiem ilgi tika noraidīts
    kā nekas vairāk kā izdomājums.
  • 1:33 - 1:37
    Taču daudzie fragmentā minētie
    augi un zālītes pēdējos gadus
  • 1:37 - 1:39
    ir rosinājuši zinātnieku interesi,
  • 1:39 - 1:41
    liekot dažiem izteikt pieņēmumus,
  • 1:41 - 1:45
    ka mīti varētu būt bijuši
    patiesu notikumu izdomāti apraksti.
  • 1:46 - 1:49
    Homēra teksta
    agrīnākajās versijās rakstīts,
  • 1:49 - 1:52
    ka Kirke ēdienā iejauca indīgas zāles,
  • 1:52 - 1:56
    lai apkalpe pilnībā aizmirstu
    savu dzimto zemi.
  • 1:56 - 2:01
    Izrādās, ka Vidusjūras apgabalā
    ir kāds augs ar draudīgu nosaukumu —
  • 2:01 - 2:03
    dzeloņainais velnābols,
  • 2:03 - 2:06
    kurš citā starpā izraisa spēcīgu amnēziju.
  • 2:06 - 2:08
    Šis augs ir arī pilns ar savienojumiem,
  • 2:08 - 2:12
    kas kavē dzīvībai nozīmīga
    neiromediatora — acetilholīna — darbību.
  • 2:13 - 2:16
    Šādi traucējumi var izraisīt
    spilgtas halucinācijas,
  • 2:16 - 2:17
    savādu uzvedību
  • 2:17 - 2:21
    un vispārējas grūtības
    atšķirt fantāziju no īstenības —
  • 2:21 - 2:22
    tieši tādas izpausmes,
  • 2:22 - 2:26
    kas varētu likt cilvēkiem uzskatīt,
    ka viņi ir pārvērsti dzīvniekos.
  • 2:26 - 2:30
    Tas liek arī domāt, ka Kirke
    nebija nekāda burve,
  • 2:30 - 2:35
    bet gan ķīmiķe, kas ļoti veikli prata
    izmantot vietējos augus.
  • 2:35 - 2:37
    Taču dzeloņainais velnābols
    ir vien puse no stāsta.
  • 2:37 - 2:40
    Atšķirībā no vairuma materiālu „Odisejā”
  • 2:40 - 2:44
    teksts par augu, ko Hermejs
    iedod Odisejam, ir neparasti konkrēts.
  • 2:44 - 2:46
    Dievu vidū saukta par molliju,
  • 2:46 - 2:49
    tā aprakstīta kā meža gravās atrodama,
  • 2:49 - 2:53
    melna saknē un ar ziedu,
    kas balts kā piens.
  • 2:53 - 2:55
    Gluži kā pārējo Kirkas epizodi
  • 2:55 - 2:59
    arī molliju gadsimtiem ilgi
    noraidīja kā izdomājumu.
  • 2:59 - 3:04
    Taču 1951. gadā krievu farmaceits
    Mihails Maškovskis atklāja,
  • 3:04 - 3:09
    ka ciematnieki Urālu kalnos izmanto augu
    ar pienbaltu ziedu un melnu sakni,
  • 3:09 - 3:12
    lai novērstu paralīzi
    ar bērnu trieku slimojošiem bērniem.
  • 3:13 - 3:15
    Izrādās, šajā augā — sniegpulkstenītē —
  • 3:15 - 3:18
    ir kāds savienojums — galantamīns,
  • 3:18 - 3:22
    kas novērsa neiromediatora
    acetilholīna traucējumus,
  • 3:22 - 3:24
    padarot to iedarbīgu
    ne vien bērnu triekas,
  • 3:24 - 3:28
    bet arī citu slimību, piemēram,
    Alcheimera slimības ārstēšanā.
  • 3:28 - 3:30
    12. Pasaules neiroloģijas kongresā
  • 3:30 - 3:34
    ārsti Andreass Platakis
    un Rodžers Duvozins
  • 3:34 - 3:39
    pirmie izteica pieņēmumu, ka Hermejs
    Odisejam iedeva tieši sniegpulkstenīti.
  • 3:39 - 3:41
    Kaut arī nav daudz tiešu pierādījumu,
  • 3:41 - 3:45
    ka cilvēki Homēra laikā būtu zinājuši
    par tās prethalucigēno iedarbību,
  • 3:45 - 3:49
    mums ir 4. gadsimta grieķu rakstnieka
    Teofrasta teksta fragments,
  • 3:49 - 3:54
    kurā apgalvots,
    ka molliju izmanto kā pretindi.
  • 3:54 - 3:55
    Vai tas nozīmē,
  • 3:55 - 3:59
    ka Odisejs, Kirke
    un citi Odisejas tēli bija īsti?
  • 3:59 - 4:01
    Ne obligāti.
  • 4:01 - 4:05
    Taču tas liek domāt, ka senos stāstos
    varētu būt vairāk patiesības,
  • 4:05 - 4:08
    nekā mums iepriekš šķitis.
  • 4:08 - 4:10
    Uzzinot vairāk par apkārtējo pasauli,
  • 4:10 - 4:13
    mēs varētu atklāt daļu no zināšanām,
  • 4:13 - 4:16
    kas paslēptas aizgājušo laikmetu
    mītos un leģendās.
Title:
Zinātne, kas slēpjas aiz mītiem: Homēra „Odiseja” — Mets Kaplāns
Description:

Skatīt pilnu mācību video: http://ed.ted.com/lessons/the-science-behind-the-myth-homer-s-odyssey-matt-kaplan

Homēra „Odiseja” stāsta par grieķu varoņa Odiseja piedzīvojumiem viņa desmit gadu ilgajā mājupceļā no Trojas kara. Kaut arī atsevišķu daļu pamatā
varētu būt patiesi notikumi, sastapšanās ar dīvainajiem briesmoņiem,
šausminošajiem milžiem un varenajiem burvjiem tiek uzskatīta par pilnīgu izdomājumu. Mets Kaplāns skaidro, kāpēc „Odisejā” varētu būt vairāk īstenības, nekā daudziem šķiet.

Sagatavoja — Mets Kaplāns, animēja — Maiks Sčels.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TED-Ed
Duration:
04:32

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.