Return to Video

Fotogrāfijas, kas sniedz balsi dzīvnieku valstībai

  • 0:01 - 0:04
    Cilvēce uz TED skatuves
    ieņem centrālo lomu,
  • 0:04 - 0:08
    taču es vēlētos
    sniegt arī balsi dzīvniekiem,
  • 0:08 - 0:13
    kuru ķermeņi, prāti un gari mūs veidojuši.
  • 0:13 - 0:17
    Pirms dažiem gadiem
    man bija tā lielā laime
  • 0:17 - 0:21
    uz salas netālu no Vankūveras
    satikt cilts vecāko.
  • 0:21 - 0:23
    Viņa vārds bija Džimijs Smits,
  • 0:23 - 0:26
    un viņš ar mani dalījās stāstā,
  • 0:26 - 0:28
    ko stāsta viņa laužu vidū,
  • 0:28 - 0:31
    kas sevi dēvē par kvikvasutinukiem.
  • 0:31 - 0:34
    „Reiz sensenos laikos,” viņš teica,
  • 0:34 - 0:37
    „visi dzīvnieki uz Zemes
    bija viens vesels.
  • 0:37 - 0:40
    Kaut arī tie ārēji izskatījās atšķirīgi,
  • 0:40 - 0:43
    iekšēji tie visi bija vienādi,
  • 0:43 - 0:45
    un laiku pa laikam tie esot pulcējušies
  • 0:45 - 0:48
    svētā alā dziļi mežā,
  • 0:48 - 0:51
    lai svinētu savu vienotību.
  • 0:51 - 0:52
    Tiem ierodoties,
  • 0:52 - 0:55
    tie visi esot atbrīvojušies no savām ādām.
  • 0:55 - 0:57
    Krauklis esot nometis savas spalvas,
  • 0:57 - 1:01
    lācis — kažoku, un lasis — zvīņas,
  • 1:01 - 1:04
    un tad tie dejojuši.
  • 1:04 - 1:07
    Taču vienudien līdz alai nokļuva cilvēks
  • 1:07 - 1:09
    un smējās par redzēto,
  • 1:09 - 1:12
    jo viņš nesaprata.
  • 1:12 - 1:15
    Nokaunējušies dzīvnieki aizbēga,
  • 1:15 - 1:17
    un tā bija pēdējā reize,
  • 1:17 - 1:19
    kad tie šādi atklājās.”
  • 1:21 - 1:22
    Senā izpratne,
  • 1:22 - 1:26
    ka zem to atsevišķajām identitātēm
    visi dzīvnieki ir viens vesels,
  • 1:26 - 1:30
    mani ir ļoti iedvesmojusi.
  • 1:30 - 1:35
    Man patīk ielūkoties
    cauri kažokam, spalvām un zvīņām.
  • 1:35 - 1:37
    Es vēlos ielīst viņu ādās.
  • 1:37 - 1:40
    Vienalga, vai lūkojos uz milzu ziloni
  • 1:40 - 1:42
    vai sīciņu kokvardīti,
  • 1:42 - 1:47
    mans nolūks ir radīt saikni
    starp mums un viņiem, aci pret aci.
  • 1:49 - 1:52
    Jūs, iespējams, domājat,
    vai es kādreiz fotografēju cilvēkus?
  • 1:52 - 1:56
    Protams, manās fotogrāfijās
    vienmēr ir cilvēki,
  • 1:56 - 2:01
    vienalga, vai tās šķiet
    attēlojam bruņurupučus,
  • 2:01 - 2:02
    pumas
  • 2:02 - 2:04
    vai lauvas.
  • 2:04 - 2:08
    Jums vienkārši jāiemācās
    redzēt cauri to maskām.
  • 2:09 - 2:11
    Kā fotogrāfs
  • 2:11 - 2:15
    es cenšos aizsniegties tālāk par mūsu
    ģenētiski noteiktās ārienes atšķirībām,
  • 2:15 - 2:19
    lai novērtētu visu, kas mums kopīgs
  • 2:19 - 2:21
    ar ikvienu citu dzīvo radību.
  • 2:22 - 2:25
    Izmantojot fotoaparātu,
  • 2:25 - 2:26
    es nometu savu ādu
  • 2:26 - 2:29
    gluži kā dzīvnieki tajā alā,
  • 2:29 - 2:32
    lai varētu parādīt to patieso būtību.
  • 2:33 - 2:39
    Kā ar racionālās domāšanas
    spēku apveltīti dzīvnieki
  • 2:39 - 2:42
    mēs varam apbrīnot dzīvības smalkumu.
  • 2:43 - 2:46
    Kā briesmās esošas planētas pilsoņiem
  • 2:46 - 2:49
    mūsu morālā atbildība
  • 2:49 - 2:53
    ir cīnīties pret dramatisko
    dzīvības daudzveidības zudumu.
  • 2:54 - 2:56
    Taču kā cilvēki ar sirdīm
  • 2:56 - 3:00
    mēs visi varam līksmot
    par dzīvības vienotību,
  • 3:00 - 3:03
    un varbūt varam mainīt to,
  • 3:03 - 3:06
    kas reiz notika tajā svētajā alā.
  • 3:07 - 3:12
    Atradīsim veidu,
    kā pievienoties šai dejai!
  • 3:12 - 3:14
    Paldies.
  • 3:14 - 3:17
    (Aplausi)
Title:
Fotogrāfijas, kas sniedz balsi dzīvnieku valstībai
Speaker:
Franss Lantings
Description:

Dabas fotogrāfs Franss Lantings izmanto dzīvības pilnus attēlus, lai ievestu mūs dziļi dzīvnieku valstībā. Šajā īsajā, taču krāšņajā runā viņš mūs aicina atjaunot saikni ar citām Zemes radībām un nomest metaforiskās ādas, kas mūs šķir vienu no otra.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
03:30

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.