Arheoloģija no kosmosa

Šajā īsajā runā TED stipendiāte Sāra Pārseka iepazīstina ar kosmosa arheoloģiju – jomu, kurā satelītattēlus izmanto, lai meklētu norādes uz seno civilizāciju zudušajām senvietām.

Bērnībā, uzaugot Meinā,

viena no manām vismīļākajām nodarbēm

bija smilšu dolāru meklēšana
Meinas liedagā,

jo vecāki teica,
ka tie atnesīšot man laimi.

Bet ziniet, to čaulas atrast ir grūti.

Tās ir klātas smiltīm, grūti ieraugāmas.

Tomēr laika gaitā es pieradu tos meklēt.

Es sāku saskatīt formas

un rakstus smiltīs,
kas palīdzēja man tos atrast.

Tā izauga par aizraušanos
ar lietu meklēšanu,

par mīlestību pret pagātni un arheoloģiju.

Visbeidzot, kad sāku studēt eģiptoloģiju,

es sapratu, ka ar manu
neapbruņoto aci nepietiek.

Jo Ēģiptē mana pludmale
pēkšņi bija izaugusi

no mazās Meinas pludmalītes

līdz tādai, kas stiepjas
1300 kilometru garumā

gar Nīlas krastu.

Un mani smilšu dolāri
bija izauguši par pilsētām.

Tieši tas mani noveda
pie satelītattēlu izmantošanas.

Es zināju, ka, mēģinot kartēt pagātni,
man ir jāredz citādi.

Gribu jums parādīt piemēru
redzēšanai citādi

ar infrasarkano gaismu.

Šī senvieta – Mendesa –
atrodas Ēģiptes deltas austrumu daļā.

Acīm šī vieta izskatās brūna,

taču, izmantojot un apstrādājot
infrasarkanos datus,

pēkšņi, izmantojot viltus krāsu,

vieta izskatās koši rozā.

Tas, ko redzat,

ir ainavas faktiskās ķīmiskās izmaiņas,

ko izraisījuši būvmateriāli
un seno ēģiptiešu aktivitātes.

Šodien vēlos jums pastāstīt to,

kā mēs izmantojām satelītdatus,

lai atrastu
senu ēģiptiešu pilsētu Ičtavi,

kas pazudusi tūkstošiem gadu.

Ičtavi bija Senās Ēģiptes galvaspilsēta

vairāk nekā 400 gadus

laika periodā, ko dēvē par Vidējo valsti,

kas bija pirms aptuveni 4000 gadu.

Senvieta atrodas Faijumā, Ēģiptē,

un tā ir patiešām svarīga,

jo Vidējās valsts laikā

Senās Ēģiptes māksla, arhitektūra
un reliģija piedzīvoja īstu renesansi.

Eģiptologi vienmēr ir zinājuši,
ka Ičtavi atradusies kaut kur netālu

no to divu valdnieku piramīdām,
kas pilsētu uzcēla,

– tās iezīmētas ar sarkanajiem apļiem –

bet kaut kur šajā milzīgajā palienē...

tā ir milzīga platība!

Tie ir pieci reiz sešarpus kilometri.

Nīla savulaik tecēja
tieši līdzās Ičtavi pilsētai,

taču, laika gaitā mainoties
un pārvietojoties uz austrumiem,

tā atstāja pilsētu zem ūdens.

Tātad, kā plašā ainavā
atrast pazudušu pilsētu?

Meklēt uz labu laimi

būtu tāpat kā meklēt adatu siena kaudzē

ar aizsietām acīm
un beisbola cimdiem rokās.

(Smiekli)

Tāpēc ainavas kartēšanai mēs izmantojām
NASAs topogrāfiskos datus,

lai ieraudzītu pavisam sīkas izmaiņas.

Mēs sākām ieraudzīt,
kur Nīla tecējusi agrāk.

Taču vēl interesantāk ir,
ka detalizētāk saskatāms

šis mazliet paaugstinātais laukums,

kas šeit atzīmēts ar aplīti,

kas, domājams, varētu būt
Ičtavi pilsētas atrašanās vieta.

Mēs sadarbojāmies
ar ēģiptiešu zinātniekiem,

lai veiktu šeit redzamos urbšanas darbus.

Ar „urbšanu” es domāju
ko līdzīgu ledus urbšanai,

taču klimata pārmaiņu slāņu vietā

tiek meklēti cilvēku kultūrslāņi.

Un piecu metru dziļumā,

zem bieza dubļu slāņa

mēs atradām blīvu keramikas slāni.

Tas parāda, ka šajā iespējamajā
Ičtavi atrašanās vietā,

piecu metru dziļumā,

ir vairāku gadsimtu kultūrslānis,
kas datējams ar Vidus valsts periodu,

tieši to laika periodu,
kad Ičtavi, domājams, pastāvēja.

Mēs atradām arī apstrādātus akmeņus

– karnēliju, kvarcu un ahātu, –

kas liecina,
ka tur bijusi rotdara darbnīca.

Var šķist, ka tas nav daudz,

taču, apdomājot, kādus akmeņus visbiežāk
izmantoja Vidējās valsts laika rotās,

izrādās, tika izmantoti tieši šie.

Tātad, šajā vietā ir blīvs kultūrslānis,

datējams ar Vidējās valsts periodu.

Mums ir arī pierādījumi,
ka šeit bijusi elitāra rotdara darbnīca,

kas norāda, ka, lai arī kas te būtu bijis,
tā bijusi ļoti svarīga pilsēta.

Ičtavi šeit vēl nebija,

taču drīzumā mēs atgriezīsimies
šajā vietā, lai to kartētu.

Un vēl svarīgāk – mums ir finansējums

jaunu ēģiptiešu apmācībai
satelīttehnoloģijas izmantošanā,

lai arī viņi varētu
veikt dižus atklājumus.

Es gribētu beigt ar savu iemīļotāko citātu
no Vidus valsts perioda –

to, iespējams, uzrakstīja Ičtavi pilsētā

pirms četriem tūkstošiem gadu.

„Dalīties zināšanās
ir visdižākais no aicinājumiem.

Uz zemes nav nekā līdzīga.”

Tātad, kā izrādās, TED nav dibināts
mūsu ēras 1984. gadā.

(Smiekli)

Ideju radīšana patiesībā sākās
1984. gadā pirms mūsu ēras

no augšas atrastā pilsētā,
kas vairs nebūs sen zudusi.

Katrā ziņā uz gliemežvāku meklēšanu
tas liek paraudzīties citām acīm.

Liels paldies.

(Aplausi)

Paldies.

(Aplausi)