Return to Video

Kādēļ vispār iziet no mājas?

  • 0:00 - 0:02
    Būtībā es pelnu iztiku
    ar kamanu vilkšanu,
  • 0:02 - 0:06
    tādēļ nav īpaši jāpiepūlas,
    lai mani samulsinātu intelektuālajā ziņā,
  • 0:06 - 0:07
    bet es nolasīšu vienu jautājumu
  • 0:07 - 0:10
    no intervijas, kas publicēta
    šī gada sākumā:
  • 0:10 - 0:13
    „Filozofiski runājot,
    vai pastāvīgā informācijas plūsma
  • 0:13 - 0:16
    zog mūsu iztēles spējas
  • 0:16 - 0:18
    vai aizstāj mūsu sapņus par sasniegumiem?
  • 0:18 - 0:22
    Galu galā, ja kāds jau to kaut kur dara
  • 0:22 - 0:24
    un mēs varam tajā virtuāli piedalīties,
  • 0:24 - 0:27
    kādēļ gan vispār iziet no mājas?”
  • 0:27 - 0:30
    Mani parasti iepazīstina kā polārpētnieku.
  • 0:30 - 0:34
    Neesmu drošs, vai tas ir progresīvākais
    vai 21. gadsimtam atbilstošs amats,
  • 0:34 - 0:38
    bet šobrīd esmu pavadījis
    vairāk nekā 2% savas dzīves,
  • 0:38 - 0:41
    mitinoties teltī polārā loka iekšpusē,
  • 0:41 - 0:44
    tā ka es diezgan daudz laika
    pavadu ārpus mājas.
  • 0:45 - 0:48
    Pēc savas būtības, šķiet, ka esmu darītājs
  • 0:48 - 0:52
    vairāk nekā vērotājs vai domātājs,
  • 0:52 - 0:57
    un tieši šo dihotomiju,
    aizu starp idejām un darbību,
  • 0:57 - 0:59
    es mēģināšu īsumā apskatīt plašāk.
  • 1:00 - 1:03
    Kodolīgākā atbilde uz jautājumu „Kādēļ?”,
  • 1:03 - 1:05
    kas mani vajājis pēdējos 12 gadus,
  • 1:05 - 1:08
    ir piedēvējama šim puisim,
    trakulīga paskata kungam,
  • 1:08 - 1:10
    kas stāv aizmugurē,
    otrais no kreisās puses —
  • 1:10 - 1:13
    Džordžs Lī Melorijs.
    Daudzi no jums atpazīs viņa vārdu.
  • 1:13 - 1:15
    Pēdējoreiz viņš tika redzēts 1924. gadā
  • 1:15 - 1:18
    nozūdam mākoņos
    netālu no Everesta virsotnes.
  • 1:18 - 1:22
    Viņš, iespējams, bija vai nebija
    pirmais cilvēks, kas uzkāpis Everestā,
  • 1:22 - 1:24
    vairāk nekā 30 gadus
    pirms Edmunda Hilarija.
  • 1:24 - 1:26
    Tas, vai viņš sasniedza virsotni,
    joprojām ir noslēpums.
  • 1:26 - 1:29
    Bet viņam piedēvēja šādas frāzes
    autora godu: „Jo tas tur ir.”
  • 1:29 - 1:33
    Neesmu īsti pārliecināts,
    ka viņš to ir teicis, pierādījumu nav,
  • 1:33 - 1:35
    bet tas, ko viņš tiešām ir teicis,
  • 1:35 - 1:38
    ir pat daudz labāk,
    un arī to esmu izdrukājis.
  • 1:38 - 1:40
    Es to jums nolasīšu.
  • 1:40 - 1:42
    „Pirmais jautājums, ko uzdosiet
  • 1:42 - 1:44
    un uz ko man jāmēģina atbildēt, ir šāds:
  • 1:44 - 1:48
    kāda ir jēga kāpt Everestā?
  • 1:48 - 1:51
    Mana tūlītējā atbilde ir — tam nav jēgas.
  • 1:51 - 1:55
    Nav ne mazāko cerību no tā kaut ko iegūt.
  • 1:55 - 1:58
    Jā, varbūt uzzināsim nedaudz par
    cilvēka ķermeņa reakcijām lielā augstumā,
  • 1:58 - 2:01
    un, iespējams, mediķi
    spēs mūsu novērojumus
  • 2:01 - 2:04
    zināmā mērā izmantot
    aviācijas vajadzībām,
  • 2:04 - 2:06
    bet nekas cits no tā netiks iegūts.
  • 2:06 - 2:09
    Mēs neatnesīsim
    ne kripatiņu zelta vai sudraba,
  • 2:09 - 2:11
    ne dārgakmeņus, nedz ogles vai dzelzi.
  • 2:11 - 2:14
    Mēs neatradīsim
    nevienu gabaliņu auglīgas zemes,
  • 2:14 - 2:18
    kur iesēt labību ēdienam,
    tādēļ tam nav jēgas.
  • 2:18 - 2:20
    Ja nespējat saprast,
    ka cilvēkā ir kas tāds,
  • 2:20 - 2:23
    kas atsaucas šī kalna
    mestajam izaicinājumam
  • 2:23 - 2:25
    un dodas tam pretī,
  • 2:25 - 2:30
    ka šī cīņa ir pašas dzīves cīņa,
    tiecoties augšup, vienmēr augšup,
  • 2:30 - 2:33
    tad jūs nesaskatīsiet,
    kāpēc mēs turp dodamies.
  • 2:33 - 2:37
    Mēs no šī piedzīvojuma
    iegūstam vienīgi tīru prieku,
  • 2:37 - 2:40
    un prieks galu galā ir dzīves mērķis.
  • 2:40 - 2:42
    Mēs nedzīvojam,
    lai ēstu vai pelnītu naudu.
  • 2:42 - 2:44
    Mēs ēdam un pelnām naudu,
    lai varētu baudīt dzīvi.
  • 2:44 - 2:49
    Tas ir tas, ko nozīmē dzīve,
    un tas, kam dzīve ir domāta.”
  • 2:50 - 2:52
    Melorija arguments,
    ka mājas pamešana un došanās
  • 2:52 - 2:55
    šajos varenajos piedzīvojumos
    ir priekpilna un jautra,
  • 2:55 - 2:59
    tomēr īsti nesaskan
    ar manis paša pieredzi.
  • 2:59 - 3:04
    Vistālāk no savas mājas durvīm
    es nonācu 2004. gada pavasarī.
  • 3:04 - 3:06
    Es vēl joprojām īsti nezinu,
  • 3:06 - 3:09
    kas man uznāca,
    taču mana iecere bija vienatnē
  • 3:09 - 3:12
    un bez atbalsta komandas
    šķērsot Ziemeļu Ledus okeānu.
  • 3:12 - 3:15
    Es būtībā plānoju aiziet
    no Krievijas ziemeļu krasta
  • 3:15 - 3:18
    līdz Ziemeļpolam un tad turpināt iet
    līdz Kanādas ziemeļu krastam.
  • 3:18 - 3:21
    Neviens to vēl nebija paveicis.
    Man tobrīd bija 26 gadi.
  • 3:21 - 3:24
    Daudzi eksperti teica,
    ka tas nav iespējams,
  • 3:24 - 3:27
    un arī mana māte nebija
    pārāk lielā sajūsmā.
  • 3:27 - 3:29
    (Smiekli)
  • 3:29 - 3:33
    Ceļš no mazas laika apstākļu
    novērošanas stacijas Sibīrijas ziemeļos
  • 3:33 - 3:37
    līdz ceļojuma sākumpunktam ledāja malā,
    Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē,
  • 3:37 - 3:38
    aizņēma ap 5 stundām,
  • 3:38 - 3:42
    un, ja kāds vēroja arī bezbailīgā
    Fēliksa Baumgartnera augšupceļu,
  • 3:42 - 3:44
    nevis tikai lejupceļu,
  • 3:44 - 3:46
    jūs spēsiet iedomāties to nemieru,
  • 3:46 - 3:49
    ko izjutu, sēžot helikopterā
    ceļā uz ziemeļiem,
  • 3:49 - 3:52
    to vislabāk varētu nosaukt
    par pastardienas gaidām.
  • 3:52 - 3:56
    Es sēdēju un domāju par to,
    kur pie velna esmu iekūlies.
  • 3:56 - 3:58
    Tas bija nedaudz jautri, neliels prieciņš.
  • 3:58 - 3:59
    Man bija 26 gadi.
  • 3:59 - 4:01
    Atceros, kā sēdēju,
    raugoties uz savām kamanām.
  • 4:01 - 4:03
    Slēpes bija darba kārtībā,
    man bija pavadoņtelefons,
  • 4:03 - 4:06
    ar sūkni darbināma bise gadījumam,
    ja man uzbruktu leduslācis.
  • 4:06 - 4:09
    Es palūkojos ārā pa logu
    un redzēju otru helikopteru.
  • 4:09 - 4:12
    Tie abi dārdināja cauri
    neticami skaistajai Sibīrijas rītausmai,
  • 4:12 - 4:17
    un daļa no manis jutās kā Džeisona Borna
    un Vilfreda Tesidžera krustojums.
  • 4:17 - 4:19
    Daļa no manis bija diezgan lepna par sevi,
  • 4:19 - 4:23
    taču lielākoties es biju pilnīgās šausmās.
  • 4:24 - 4:26
    Šis ceļojums ilga 10 nedēļas, 72 dienas.
  • 4:26 - 4:28
    Es nevienu citu neredzēju.
  • 4:28 - 4:31
    Šis foto ir uzņemts blakus helikopteram.
    Pēc tam es 10 nedēļas nevienu nesatiku.
  • 4:31 - 4:33
    Ziemeļpols ir pašā jūras vidū,
  • 4:33 - 4:37
    tā ka es mēroju ceļu pāri
    Ziemeļu Ledus okeāna sasalušajai virsmai.
  • 4:37 - 4:41
    Togad NASA apstākļus raksturoja
    kā sliktākos kopš to mērījumu sākuma.
  • 4:41 - 4:46
    Es vilku 180 kilogramus ēdiena, degvielas
    un piederumu, tas ir aptuveni 400 mārciņu.
  • 4:46 - 4:48
    Šo 10 nedēļu laikā vidējā temperatūra
    bija mīnus 35 grādi.
  • 4:48 - 4:50
    Mīnus 50 bija zemākā.
  • 4:50 - 4:55
    Tā ka nekādi lielie prieki
    vai līksme tur nebija.
  • 4:57 - 4:59
    Tomēr burvīga šī ceļojuma iezīme
  • 4:59 - 5:01
    bija tā, ka es gāju pāri jūrai,
  • 5:01 - 5:05
    pāri milzīgam peldošam,
    kustīgam ledus gabalam,
  • 5:05 - 5:07
    kas peld pa Ziemeļu Ledus okeāna virsmu,
  • 5:07 - 5:09
    un tā ir vide, kas nepārtraukti mainās.
  • 5:09 - 5:12
    Ledus vienmēr kustas, lūst,
    dreifē, atkal sasalst,
  • 5:12 - 5:16
    tā ka gandrīz 3 mēnešus
    es vēroju pilnīgi unikālu ainu.
  • 5:16 - 5:18
    Neviens cits nekad neredzēs
    un nevarēs redzēt
  • 5:18 - 5:23
    tos skatus un ainavas,
    ko es vēroju 10 nedēļu garumā.
  • 5:23 - 5:27
    Tas, manuprāt, ir labākais arguments
    par labu iziešanai no mājas.
  • 5:27 - 5:31
    Es varu mēģināt jums stāstīt, kā tas bija,
  • 5:31 - 5:33
    bet jūs nekad nezināsiet, kā tas bija,
  • 5:33 - 5:36
    un, jo vairāk es cenšos paskaidrot,
    ka jutos vientuļš,
  • 5:36 - 5:39
    ka biju vienīgais cilvēks
    8,7 miljonu kvadrātkilometru platībā,
  • 5:39 - 5:44
    ka bija auksti, sliktās dienās
    ar vēja brāzmām gandrīz mīnus 75 grādi,
  • 5:44 - 5:48
    jo vairāk trūkst vārdu,
    un es nespēju to pienācīgi aprakstīt.
  • 5:48 - 5:53
    Un tādēļ man šķiet, ka darīšana,
  • 5:53 - 5:57
    mēģinājumi pieredzēt,
    iesaistīties, uzdrošināties,
  • 5:57 - 6:00
    nevis tikai vērot un brīnīties —
  • 6:00 - 6:05
    tieši tur slēpjas
    galvenais dzīves pildījums,
  • 6:05 - 6:09
    sula, kuru mēs varam izsūkt
    no savām stundām un dienām.
  • 6:09 - 6:11
    Tomēr es vēlētos izteikt brīdinājumu.
  • 6:11 - 6:12
    Manā pieredzē
  • 6:12 - 6:18
    dzīves baudīšanai uz cilvēcisko spēju
    robežas piemīt kas atkarību izraisošs.
  • 6:18 - 6:22
    Ar to es nedomāju tikai neprātīgas
    mačo trakulības edvardiāņu stilā,
  • 6:22 - 6:24
    bet arī aizkuņģa dziedzera vēža jomā,
  • 6:24 - 6:26
    tajā ir kaut kas atkarību izraisošs,
  • 6:26 - 6:28
    un manā gadījumā, šķiet,
    polārās ekspedīcijas
  • 6:28 - 6:30
    nemaz tik ļoti neatšķiras
    no kokaīna atkarības.
  • 6:30 - 6:34
    Es nevaru paskaidrot, cik patīkami tas ir,
    kamēr neesat to pamēģinājuši,
  • 6:34 - 6:38
    bet tas spēj izšķērdēt visu naudu,
    kurai vien es tieku klāt,
  • 6:38 - 6:41
    sabojāt visas attiecības,
    kuras man jebkad bijušas,
  • 6:41 - 6:44
    tāpēc esiet uzmanīgi ar savām vēlmēm.
  • 6:46 - 6:48
    Melorijs izvirzīja domu,
    ka cilvēkā ir kas tāds,
  • 6:48 - 6:51
    kas atsaucas kalna mestajam izaicinājumam,
  • 6:51 - 6:52
    un es domāju, vai tā tiešam ir,
  • 6:52 - 6:56
    vai pastāv kaut kas
    pašā izaicinājumā, pūlēs,
  • 6:56 - 7:01
    it īpaši lielajos, nepabeigtajos
    cilvēces izaicinājumos, kas mūs vilina,
  • 7:01 - 7:03
    un pēc manas pieredzes tas tā tiešām ir.
  • 7:03 - 7:05
    Ir viens nepieveikts izaicinājums,
  • 7:05 - 7:08
    kas mani ir vilinājis lielāko daļu
    manas pieauguša cilvēka dzīves.
  • 7:08 - 7:10
    Daudzi zinās šo stāstu.
  • 7:10 - 7:12
    Šī ir kapteiņa Skota
    un viņa komandas fotogrāfija.
  • 7:12 - 7:14
    Pirms vairāk nekā simts gadiem
  • 7:14 - 7:17
    Skots apņēmās kļūt par pirmo cilvēku,
    kas sasniedzis Dienvidpolu.
  • 7:17 - 7:19
    Neviens nezināja, kas tur ir.
  • 7:19 - 7:21
    Tolaik mēs zinājām vairāk
    par Mēness virsmu
  • 7:21 - 7:24
    nekā par Antarktīdas sirdi.
  • 7:24 - 7:27
    Kā jau daudzi no jums zina,
    Skotu apsteidza
  • 7:27 - 7:29
    Roalds Amundsens un viņa norvēģu komanda,
  • 7:29 - 7:31
    kas izmantoja suņus un suņu pajūgus.
  • 7:31 - 7:34
    Skota komanda gāja kājām, visi pieci
    valkāja iejūgus un vilka kamanas,
  • 7:34 - 7:39
    un, nokļuvuši līdz polam, viņi atrada
    plīvojošu Norvēģijas karogu,
  • 7:39 - 7:42
    domāju, ka viņi bija diezgan
    sarūgtināti un demoralizēti.
  • 7:42 - 7:44
    Visi pieci griezās apkārt,
    devās atpakaļ krasta virzienā,
  • 7:44 - 7:48
    un visi pieci atpakaļceļā gāja bojā.
  • 7:48 - 7:50
    Mūsdienās pastāv
    tāds kā nepareizs pieņēmums,
  • 7:50 - 7:53
    ka izpētes un piedzīvojumu jomās
    viss jau ir paveikts.
  • 7:53 - 7:55
    Kad runāju par Antarktīdu,
    cilvēki bieži saka:
  • 7:55 - 7:59
    „Jā, interesanti, vai tas „Blue Peter”
    vadītājs jau to neizdarīja uz riteņa?”
  • 7:59 - 8:05
    Vai arī: „Cik jauki! Zini, mana vecmāmiņa
    nākamgad dosies kruīzā uz Antarktīdu.
  • 8:05 - 8:08
    Vai tu gadījumā viņu tur nesatiksi?”
  • 8:08 - 8:10
    (Smiekli)
  • 8:10 - 8:13
    Tomēr Skota ceļojums
    vēl joprojām nav pabeigts.
  • 8:13 - 8:16
    Neviens nav kājām mērojis
    ceļu no paša Antarktīdas krasta
  • 8:16 - 8:18
    līdz Dienvidpolam un atpakaļ.
  • 8:18 - 8:20
    Tas, iespējams, ir
    vispārdošākais mēģinājums
  • 8:20 - 8:23
    tajos edvardiāņu laikmeta
    pētniecības zelta gados,
  • 8:23 - 8:25
    un man šķita, ka ir pēdējais laiks,
  • 8:25 - 8:28
    ņemot vērā visu, kas kopš tā laika
    gadsimta gaitā ir atklāts,
  • 8:28 - 8:30
    sākot ar cingu
    un beidzot ar saules paneļiem,
  • 8:30 - 8:33
    ka ir pēdējais laiks kādam mēģināt
    pabeigt šo uzdevumu.
  • 8:33 - 8:35
    Tā ka tieši to es mēģināšu paveikt.
  • 8:35 - 8:38
    Nākamgad šajā laikā, oktobrī,
    es vadīšu 3 cilvēku komandu.
  • 8:38 - 8:41
    Ceļš turp un atpakaļ mums aizņems
    aptuveni 4 mēnešus.
  • 8:41 - 8:44
    Tas ir mērogs — sarkanā līnija,
    protams, ir pusceļš līdz polam.
  • 8:44 - 8:45
    Jāgriežas riņķī un jānāk atpakaļ.
  • 8:45 - 8:47
    Es labi apzinos ironiju,
  • 8:47 - 8:49
    sakot jums, ka mēs veidosim
    bloga ierakstus un tvītosim.
  • 8:49 - 8:53
    Jūs spēsiet piedzīvot šo ceļojumu
    virtuāli ar mūsu starpniecību
  • 8:53 - 8:56
    veidā, kā neviens to vēl nav darījis.
  • 8:56 - 8:58
    Man tā ir arī iespēja 4 mēnešu garumā
  • 8:58 - 9:02
    beidzot atrast konkrētu atbildi
    uz jautājumu „Kādēļ?”
  • 9:03 - 9:08
    Šodien mūsu dzīves ir drošākas
    un ērtākas nekā jebkad agrāk.
  • 9:08 - 9:12
    Mūsdienās nav īpašas vajadzības
    pēc pētniekiem.
  • 9:12 - 9:14
    Mans karjeras konsultants skolā
  • 9:14 - 9:16
    to noteikti neminēja kā variantu.
  • 9:16 - 9:19
    Ja es vēlētos uzzināt, piemēram,
  • 9:19 - 9:21
    cik daudz zvaigžņu ir Piena ceļā,
  • 9:21 - 9:24
    cik vecas ir milzīgās galvas
    Lieldienu salās,
  • 9:24 - 9:28
    vairums no jums to varētu noskaidrot
    tūlīt, pat nepieceļoties kājās.
  • 9:28 - 9:31
    Tomēr, ja es kaut ko esmu iemācījies
    šo gandrīz 12 gadu laikā,
  • 9:31 - 9:34
    velkot smagas lietas pa aukstām vietām,
  • 9:34 - 9:38
    tad to, ka īsta, patiesa
    iedvesma un izaugsme
  • 9:38 - 9:42
    rodas tikai no grūtībām un izaicinājumiem,
  • 9:42 - 9:46
    atkāpjoties no tā,
    kas ir ērts un pazīstams,
  • 9:46 - 9:48
    un dodoties pretī nezināmajam.
  • 9:48 - 9:52
    Mums visiem dzīvē ir jādodas
    cauri vētrām un pretī poliem,
  • 9:52 - 9:54
    un, manuprāt, vismaz metaforiski runājot,
  • 9:54 - 9:55
    mēs visi varētu kaut ko iegūt,
  • 9:55 - 10:00
    nedaudz biežāk izejot no mājas,
    ja vien mēs spētu saņemt drosmi.
  • 10:00 - 10:04
    Es noteikti jūs sirsnīgi aicinātu
    pavērt durvis nedaudz plašāk
  • 10:04 - 10:06
    un palūkoties, kas atrodās ārā.
  • 10:06 - 10:08
    Liels paldies!
  • 10:08 - 10:11
    (Aplausi)
Title:
Kādēļ vispār iziet no mājas?
Speaker:
Bens Saunderss
Description:

Pētnieks Bens Saunderss vēlas, lai jūs izietu ārā! Ne tādēļ, ka tas vienmēr būtu patīkami un sagādātu prieku, bet tāpēc, ka tieši tur slēpjas dzīves pildījums, „sula, ko varam uzsūkt no savām stundām un dienām”. Kas ir Saundersa nākamā brīvdabas ekskursija? Mēģinājums būt pirmajam cilvēkam pasaulē, kas kājām mērojis ceļu no Antarktīdas krasta līdz Dienvidpolam un atpakaļ.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
10:37

Latvian subtitles

Revisions Compare revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.