No kurienes uz Zemes radās ūdens? — Zekerijs Metzs

Skaties pilnu mācību video: http://ed.ted.com/lessons/where-did-earth-s-water-come-from-zachary-metz

Ūdens klāj vairāk nekā 70% zemeslodes, ceļojot no okeāniem un upēm uz mākoņiem un atpakaļ. Tas veido pat ap 60% mūsu ķermeņa. Tomēr citviet Saules sistēmā ūdeni ir gandrīz neiespējami atrast. Kā tad nākas, ka mūsu planētai ticis tik daudz šīs vielas? Un no kurienes tā radās? Zekerijs Metzs ieskicē uz Zemes atrodamā ūdens senatnīgos pirmsākumus.

Sagatavoja — Zekerijs Metzs; animēja — „The Moving Company Animation Studio”.

Tam nav ne garšas, ne krāsas, ne smaržas,
un visbiežāk mēs redzam tam cauri.

Tas klāj vairāk nekā 70% zemeslodes,

ceļojot no okeāniem un upēm
uz mākoņiem un atpakaļ.

Tas veido pat ap 60% mūsu ķermeņa.

Ar visu šo ūdeni visapkārt un mūsos iekšā

ir viegli uztvert tā klātbūtni
kā pašsaprotamu.

Tomēr citviet Saules sistēmā
ūdeni ir gandrīz neiespējami atrast.

Kā tad nākas, ka mūsu planētai
ticis tik daudz šīs vielas

un no kurienes tā radās?

Kā tu, iespējams, zini,

ūdens molekulu veido
divas pamatsastāvdaļas.

Ūdeņradis, visvienkāršākais
no visiem elementiem,

ir pastāvējis jau gandrīz
kopš Visuma pirmsākumiem.

Skābeklis parādījās uz skatuves
vairākus simtus miljonu gadu vēlāk,

pēc tam, kad sāka veidoties zvaigznes.

Milzīgais spiediens šo kvēlojošo
pekļu dzīlēs bija tik spēcīgs,

ka, ūdeņraža atomiem
apvienojoties, veidojās hēlijs.

Savukārt, hēlijam apvienojoties,
veidojās smagākie ķīmiskie elementi,

piemēram, berilijs, ogleklis, skābeklis —
šo procesu mēs pazīstam kā kodolsintēzi.

Kad galu galā zvaigznes sabruka
un uzsprāga kā pārnovas

šie jaunie elementi tika izmesti Visumā

un apvienojās jaunos savienojumos,
kā piemēram, tagad tik pierastajā ūdenī.

Šīs ūdens molekulas
bija atrodamas putekļu mākonī,

kas veidoja mūsu Saules sistēmu,

un vēl citas sadūrās ar mūsu planētu
pēc tās izveidošanās.

Taču ir kāds liels jautājums,
uz kuru mums nav atbildes:

cik daudz ūdens nonāca uz Zemes un kad?

Ja, kā vēsta viena no teorijām,

salīdzinošo neliels ūdens daudzums
bija atrodams uz Zemes, kad veidojās ieži,

augstās temperatūras
un Zemi aptverošas atmosfēras trūkums

būtu licis tam iztvaikot
atpakaļ izplatījumā.

Ūdens nebūtu spējis
palikt uz šīs planētas,

līdz vairākus miljonus gadu vēlāk

tā dēvētajā atgāzēšanās procesā
izveidojās mūsu pirmā atmosfēra.

Tas notika, kad izkusušie ieži
Zemes kodolā

izmeta vulkāniskās gāzes,

radot slāni, kas nu varēja
aizturēt bēgošo ūdeni.

Kā tad ūdens nokļuva atpakaļ uz planētas?

Zinātniekiem jau ilgu laiku ir aizdomas,

ka lielu daļu šurp atgādāja
ledu nesošas komētas

vai drīzāk asteroīdi,
kas miljoniem gadu bombardēja Zemi.

Nesen veikti pētījumi
šo teoriju apstrīd.

Pārbaudot oglekļa hondrītu meteorītus,

kas veidojušies īsi pēc mūsu
Saules sistēmas dzimšanas,

zinātnieki atklājuši,
ka tajos ne vien ir ūdens,

bet arī to minerālu-ķīmiskā uzbūve
ir tāda pati kā Zemes iežiem

un asteroīdu paraugiem, kas veidojušies
vienlaikus ar mūsu planētu.

Tas norāda uz to, ka uz Zemes

jau visai agri varēja būt uzkrājies
ievērojams daudzums ūdens,

kas spēja tur palikt
par spīti atmosfēras neesamībai,

lai gan asteroīdi varētu būt
atnesuši vēl miljardiem gadu laikā.

Ja tā izrādītos patiesība,

dzīvība uz Zemes varētu būt parādījusies
daudz agrāk, nekā līdz šim uzskatīts.

Tātad mēs joprojām skaidri nezinām,
vai ūdens uz Zemes parādījās

tās veidošanās laikā,

vēlāko ietekmju rezultātā,

vai arī to radīja
šo abu faktoru kombinācija.

Lai vai kā, ūdens, kas tek
mūsu dušās, strūklakās un krānos

nav nekas tāds, kas nāk
vienkārši no tuvējā ezera vai upes.

Lai nokļūtu te, tam visupirms bija
jādodas kosmiskā un haotiskā ceļojumā.