(Mūzika)
Londonas baņķieris
jaunāko informāciju par akcijām
nosūta saviem kolēģiem Honkongā
ātrāk nekā sekundē.
Ar vienu klikšķi pircējs Ņujorkā
pasūta elektroniku, kas ražota Pekinā
un ko pāris dienu laikā pāri okeānam piegādā
ar kravas lidmašīnu vai kuģi.
Mūsdienās preces un informācija izplatās pasaulē
līdz šim nepiedzīvotā ātrumā un apjomā.
Tomēr pati globālā apmaiņa
ir vecāka, nekā domājam,
sniedzoties 2000 gadus senā pagātnē
8000 km garā maršrutā,
ko dēvē par Zīda ceļu.
Zīda ceļš patiesībā nebija viens ceļš,
bet gan vairāku ceļu tīkls,
kuri gadsimtu laikā pakāpeniski izveidojās,
soli pa solim savienojoties ar
apdzīvotām vietām un viens ar otru.
Pirmās zemkopju sabiedrības
atradās izolētās vietās
auglīgās upju ielejās,
to ceļošanu kavēja apkārtnes ģeogrāfija
un bailes no nezināmā.
Bet, sabiedrībām attīstoties,
tās atklāja, ka neauglīgos
pierobežas tuksnešus un stepes
apdzīvo nevis mītiski dēmoni,
bet gan klejotāju ciltis zirgu mugurās.
Skiti, kuri klejoja no Ungārijas
līdz pat Mongolijai,
bija nodibinājuši sakarus ar civilizācijām
Grieķijā, Ēģiptē, Indijā un Ķīnā.
Bieži vien šīs sastapšanās
nebija gluži miermīlīgas.
Taču pat sirojot un karojot,
kā arī tirgojoties un
aizsargājot ceļojošos tirgoņus
apmaiņā pret nodevām,
klejotāji aizsāka preču,
ideju un tehnoloģiju izplatīšanu
starp kultūrām, kuru starpā
nebija tiešu kontaktu.
Viens no vissvarīgākajiem
šī augošā tīkla atzariem
bija Persijas karaliskais ceļš,
ko 5. gadsimtā p.m.ē.
pabeidza Dārijs Pirmais.
Stiepjoties teju 3200 km garumā
no Tigras upes līdz Egejas jūrai,
tā regulārie maiņas punkti
ļāva precēm un ziņojumiem
paveikt šo ceļu 10 reiz ātrāk,
nekā ja to visu veiktu viens ceļotājs.
Kad Aleksands Lielais bija iekarojis Persiju
un nokļuvis Centrālāzijā, sagrābjot pilsētas,
piemēram, Samarkandu,
un nodibinot jaunas,
piemēram, Tālo Aleksandriju,
grieķu, ēģiptiešu, persiešu un indiešu
kultūras un tirdzniecības tīkls
izpletās tik tālu uz austrumiem
kā vēl nekad agrāk,
liekot pamatus tiltam
starp Ķīnu un Rietumiem.
Tas tika izveidots 2. gadsimtā p.m.ē.,
kad vēstnesis vārdā Čangs Čians,
kuru nosūtīja veikt pārrunas
ar klejotājiem Rietumos,
atgriezās pie Hanu imperatora
ar stāstiem par attīstītām civilizācijām,
plaukstošu tirdzniecību
un eksotiskām precēm aiz Rietumu robežām.
Vēstnešus un tirgoņus sūtīja
uz Persiju un Indiju ietirgot zīdu un nefrītu
pret zirgiem un kokvilnu,
un tiem līdzi deva armijas,
lai gādātu par ceļojuma drošību.
Austrumu un rietumu ceļi pamazām savienojās
vienā integrētā sistēmā,
kas caurvija Eirāziju,
padarot tirgošanos un kultūras apmaiņu
plašāku nekā jelkad agrāk.
Ķīnas preces nonāca Romā,
izraisot tik lielu zelta aizplūšanu,
ka zīdu aizliedza,
savukārt Ķīnā augstu vērtēja
romiešu stikla traukus.
Militārās ekspedīcijas Centrālāzijā
nozīmēja arī sadursmes
starp Ķīnas un Romas karavīriem.
Iespējams, šādi stopa tehnoloģija nokļuva
Rietumu pasaulē.
Pieprasījums pēc eksotiskām ārzemju precēm
un to nestā peļņa
saglabāja Zīda ceļa sazarojumus neskartus,
pat sabrūkot Romas impērijai
un Ķīnas dinastijām
iegūstot un zaudējot varu.
Pat mongoļu karapulki,
slaveni ar savu laupīšanu un zagšanu,
drīzāk aktīvi sargāja
tirdzniecības ceļus nekā tos grāva.
Šie ceļi padarīja iespējamu
ne tikai patēriņa preču,
bet arī tradīciju, inovāciju,
ideoloģiju un valodu pārvietošanos.
Sākotnēji radies Indijā,
budisms nokļuva Ķīnā un Japānā,
kļūstot par turienes galveno reliģiju.
Islāms no Arābijas pussalas
izplatījās Dienvidāzijā,
sajaucoties ar iezemiešu paražām
un novedot pie jaunu ticību,
piemēram, sikhisma, rašanās.
Ķīnas šaujampulveris
nokļuva Tuvajos Austrumos,
kaldinot Osmaņu, Sefevīdu
un Mogulu impēriju nākotni.
Savā ziņā Zīda ceļa panākumi
bija iemesls tā panīkumam,
jo jaunas jūrniecības tehnoloģijas,
piemēram, magnētiskais kompass,
nokļuva Eiropā, padarot
garos zemes ceļus liekus.
Tikmēr mongoļu varas sabrukumam
sekoja Ķīnas izstāšanās
no starptautiskās tirdzniecības.
Lai gan vecie maršruti
un ceļu tīkli beidza pastāvēt,
tie uz visiem laikiem
bija mainījuši pasauli
un atpakaļceļa vairs nebija.
Eiropiešu centieni
atrast jaunus jūras ceļus
uz viņiem zināmajām Austrumāzijas bagātībām
noveda pie Atklājumu laikmeta
un Āfrikas un Amerikas kontinentu apgūšanas.
Mūsdienās globālā savstarpējā saistība
ietekmē mūsu dzīves kā nekad agrāk.
Pircēji Kanādā iegādājas
Bangladešā ražotus t-kreklus,
skatītāji Japānā vēro
britu televīzijas šovus,
un tunisieši izmanto amerikāņu
programmatūru, lai sāktu revolūciju.
Globalizācijas ietekme uz kultūru
un ekonomiku ir neapstrīdama.
Bet, lai kādi būtu tās labumi un trūkumi,
tā nebūt nav jauna parādība.
Lai gan kalnus, tuksnešus un okeānus,
kas mūs reiz šķīra,
tagad pārvar ātrgaitas transportlīdzekļi,
starpkontinentālie sakaru kabeļi
un kosmosā raidīti signāli,
nevis mēnešiem ilgi ceļojošas karavānas,
nekas no tā visa nebūtu iespējams
bez tām pirmajām kultūrām,
kuru centieni radīja Zīda ceļu —
vēstures pirmo vispasaules tīklu.