Iedomājieties: ir pirmdienas rīts, jūs esat birojā, jūs iekārtojaties darba dienai, kad kāds kolēģis, kuru puslīdz pazīstat, ienāk jūsu kabinetā un savāc jūsu krēslu. Nepasaka ne vārda, vienkārši aizstumj to projām. Nepaskaidro, kāpēc paņēma tieši jūsu krēslu, no visiem citiem krēsliem. Neatzīst, ka jums krēslu varētu vajadzēt, lai šodien varētu pastrādāt. Jūs to nepieļautu! Jūs celtu traci. Jūs sekotu viņam uz kabinetu un jautātu: „Kāpēc tieši manu krēslu?” Nu ir otrdienas rīts, un jūs esat birojā, un kalendārā izlec ielūgums uz sapulci. (Smiekli) Tas ir no kolēģes, kuru puslīdz pazīstat, un pie temata ir ierakstīts projekts, par ko esat kaut ko dzirdējuši. Bet nav dienaskārtības. Nav informācijas, kāpēc uz sanāksmi aicina jūs, taču jūs apstiprināt ielūgumu un piedalāties. Kad šī ārkārtīgi nelietderīgā tikšanās ir galā, jūs dodaties atpakaļ uz kabinetu, stāvat pie sava galda un sakāt: „Ak, kaut es varētu atgūt tās divas stundas!" Jā, un es tāpat gribētu atgūt savu krēslu. (Smiekli) Katru dienu mēs ļaujam saviem kolēģiem, kuri visādi citādi ir ļoti jauki cilvēki, mūs apzagt. Es runāju par kaut ko daudz vērtīgāku nekā biroja mēbeles. Es runāju par laiku. Jūsu laiku. Es patiesībā domāju, ka mūs ir piemeklējusi globāla epidēmija, briesmīga, jauna slimība ar nosaukumu MAS: Muļķīgās apstiprināšanas sindroms. (Smiekli) Muļķīgās apstiprināšanas sindroma galvenais simptoms ir tikšanās ielūgumu apstiprināšana, tiklīdz tie parādās kalendārā. (Smiekli) Tas ir reflekss — ding, klik, bing — un tas ir jūsu kalendārā: „Jāskrien, jau kavēju tikšanos.” (Smiekli) Tikšanās ir svarīgas, vai ne? Un sadarbība ir jebkura uzņēmuma panākumu atslēga. Labi novadīta tikšanās var dot tiešām pozitīvus rezultātus, taču ar globalizāciju un visuresošo informācijas tehnoloģiju tas, kā mēs strādājam, pēdējo gadu laikā ir krasi mainījies, un mēs esam nelaimīgi. (Smiekli) Esam nelaimīgi ne tāpēc, ka citi nemāk vadīt sanāksmes, bet MAS dēļ, mūsu Muļķīgā apstiprināšanas sindroma dēļ, ko mēs paši izraisām. Man ir pierādījumi, ka MAS ir globāla epidēmija. Ļaujiet paskaidrot! Pirms dažiem gadiem es YouTube ieliku video. Šajā video es izspēlēju katru konferences zvanu, kādā jelkad esat piedalījušies. Tas ilgst aptuveni piecas minūtes un ataino visu, ko neciešam nejēdzīgās sapulcēs Tur ir moderators, kuram nav ne jausmas, kā vadīt sanāksmes. Tur ir dalībnieki, kuri nesaprot, kādēļ tur atrodas. Tas viss vairāk vai mazāk aiziet pa pieskari, un visi dodas projām ļoti dusmīgi. Vispār tas ir visai smieklīgs. (Smiekli) Uzmetīsim aci! (Video) Mūsu uzdevums šodien ir panākt vienošanos par ļoti svarīgu priekšlikumu. Kā grupai mums jāizlemj, vai... Blop, blop! Sveiki! Kurš tikko pievienojās? (Smiekli) Sveiki, te Jānis. Es šodien strādāju no mājām. (Smiekli) Sveiks, Jāni! Paldies, ka pievienojies. Kā jau teicu, sarunā piedalās daudz cilvēku, tāpēc nesaukšu visus vārdā un ķeršos pie lietas. (Smiekli) Mūsu uzdevums šodien ir panākt vienošanos par ļoti svarīgu priekšlikumu Kā grupai mums ir jāizlemj, vai... Blop, blop! (Smiekli) Sveiki, kurš pievienojās? Nē? Man likās es kaut ko dzirdēju. (Smiekli) Pazīstama situācija? Jā, man arī. Dažas nedēļas pēc video publicēšanas 500 000 cilvēki no dažādām valstīm — tiešām desmitiem dažādu valstu — noskatījās šo video. Trīs gadus vēlāk tam joprojām ir tūkstošiem skatījumu katru mēnesi. Šobrīd tas tuvojas miljonam. Daži no lielākajiem uzņēmumiem pasaulē — vārdā nesaukšu, bet tie ir visiem zināmi — man ir lūguši atļauju izmantot šo video jauno darbinieku apmācībām, lai mācītu, kā nevadīt sanāksmes viņu uzņēmumā. Un, ja šie skaitļi — miljons skatījumu, izmantošana apmācībās — nav pietiekami pierādījumi, ka mums ir globāla problēma ar sanāksmēm, tad ir tūkstošiem publicēto komentāru pēc video augšupielādes. Tūkstošiem cilvēku rakstīja: „Ak dievs, tā bija mana šodiena!” „Tāda ir mana ikdiena!” „Tāda ir mana dzīve.” Cits rakstīja: „Tas ir smieklīgi, jo tā ir patiesība. Baisa, skumja, nomācoša patiesība. Es smējos līdz asarām. Un raudāju. Un raudāju vēl.” (Smiekli) Šis nabaga cilvēks teica: „Mana ikdiena līdz pensijai vai nāvei, ehh.” (Smiekli) Šie ir īsti citāti, un tas patiešām ir skumji. Kopīgais visiem šiem interneta komentāriem ir pārliecība, ka nav mūsu spēkos darīt ko citu, kā vien iet uz sanāksmēm un mocīties šajās slikti vadītajās sanāksmēs, un darīt to no jauna rītdien. Bet patiesībā mēs nemaz neesam bezspēcīgi. Zāles pret MAS ir mūsu rokās. Tās mums ir burtiski acu priekšā! Es to saucu par ¡No MAS! (Smiekli) Ja pareizi atceros no spāņu valodas, tas nozīmē „Pietiek taču vienreiz!” Lūk, kā darbojas ¡No MAS!, tas ir ļoti vienkārši. Pirmkārt, nākamreiz, kad saņemsiet ielūgumu uz sanāksmi, par ko nav daudz informācijas, nospiediet pogu „Varbūt”! Jūs drīkstat to darīt, tāpēc jau tā tur ir. Tā ir blakus pogai „Apstiprināt”. Vai nospiediet jebkuru citu pogu, kas ļauj atlikt ielūguma pieņemšanu. Tad sazinieties ar cilvēku, kurš jūs uzaicināja. Pasakiet, ka ar prieku atbalstīsiet viņa darbu, pajautājiet, kāds ir tikšanās mērķis, un pasakiet, ka vēlaties uzzināt, kā varat palīdzēt sasniegt šo mērķi. Ja mēs to darītu pietiekami bieži un mēs to darītu godprātīgi, cilvēki varbūt kļūtu uzmanīgāki, izsūtot ielūgumus uz sanāksmēm. Un jūs varētu būt uzmanīgāki ar ielūgumu apstiprināšanu. Cilvēki varbūt pat sāktu izsūtīt dienaskārtības. Iedomājieties! Vai varbūt pat iztiktu bez konferences zvana starp 12 cilvēkiem reizēs, kad pietiktu ar īsu e-pastu. Cilvēki varbūt sāktu mainīt savu uzvedību, jo jūs būsit mainījis savējo. Un viņi pat varētu atnest atpakaļ jūsu krēslu. (Smiekli) ¡No MAS! Paldies. (Aplausi)