Iedomājieties:
ir pirmdienas rīts,
jūs esat birojā,
jūs iekārtojaties darba dienai,
kad kāds kolēģis, kuru puslīdz pazīstat,
ienāk jūsu kabinetā
un savāc jūsu krēslu.
Nepasaka ne vārda,
vienkārši aizstumj to projām.
Nepaskaidro,
kāpēc paņēma tieši jūsu krēslu,
no visiem citiem krēsliem.
Neatzīst, ka jums krēslu varētu vajadzēt,
lai šodien varētu pastrādāt.
Jūs to nepieļautu! Jūs celtu traci.
Jūs sekotu viņam uz kabinetu
un jautātu: „Kāpēc tieši manu krēslu?”
Nu ir otrdienas rīts, un jūs esat birojā,
un kalendārā izlec ielūgums uz sapulci.
(Smiekli)
Tas ir no kolēģes, kuru puslīdz pazīstat,
un pie temata ir ierakstīts projekts,
par ko esat kaut ko dzirdējuši.
Bet nav dienaskārtības.
Nav informācijas,
kāpēc uz sanāksmi aicina jūs,
taču jūs apstiprināt ielūgumu
un piedalāties.
Kad šī ārkārtīgi nelietderīgā
tikšanās ir galā,
jūs dodaties atpakaļ uz kabinetu,
stāvat pie sava galda un sakāt:
„Ak, kaut es varētu atgūt
tās divas stundas!"
Jā, un es tāpat gribētu atgūt savu krēslu.
(Smiekli)
Katru dienu mēs ļaujam saviem kolēģiem,
kuri visādi citādi ir ļoti jauki cilvēki,
mūs apzagt.
Es runāju par kaut ko daudz
vērtīgāku nekā biroja mēbeles.
Es runāju par laiku. Jūsu laiku.
Es patiesībā domāju,
ka mūs ir piemeklējusi globāla epidēmija,
briesmīga, jauna slimība ar nosaukumu MAS:
Muļķīgās apstiprināšanas sindroms.
(Smiekli)
Muļķīgās apstiprināšanas sindroma
galvenais simptoms
ir tikšanās ielūgumu apstiprināšana,
tiklīdz tie parādās kalendārā.
(Smiekli)
Tas ir reflekss — ding, klik, bing —
un tas ir jūsu kalendārā:
„Jāskrien, jau kavēju tikšanos.”
(Smiekli)
Tikšanās ir svarīgas, vai ne?
Un sadarbība ir jebkura
uzņēmuma panākumu atslēga.
Labi novadīta tikšanās var dot
tiešām pozitīvus rezultātus,
taču ar globalizāciju
un visuresošo informācijas tehnoloģiju
tas, kā mēs strādājam,
pēdējo gadu laikā ir krasi mainījies,
un mēs esam nelaimīgi.
(Smiekli)
Esam nelaimīgi ne tāpēc,
ka citi nemāk vadīt sanāksmes,
bet MAS dēļ, mūsu
Muļķīgā apstiprināšanas sindroma dēļ,
ko mēs paši izraisām.
Man ir pierādījumi,
ka MAS ir globāla epidēmija.
Ļaujiet paskaidrot!
Pirms dažiem gadiem
es YouTube ieliku video.
Šajā video es izspēlēju
katru konferences zvanu,
kādā jelkad esat piedalījušies.
Tas ilgst aptuveni piecas minūtes
un ataino visu,
ko neciešam nejēdzīgās sapulcēs
Tur ir moderators, kuram nav ne
jausmas, kā vadīt sanāksmes.
Tur ir dalībnieki, kuri nesaprot,
kādēļ tur atrodas.
Tas viss vairāk vai mazāk
aiziet pa pieskari,
un visi dodas projām ļoti dusmīgi.
Vispār tas ir visai smieklīgs.
(Smiekli)
Uzmetīsim aci!
(Video) Mūsu uzdevums šodien ir panākt
vienošanos par ļoti svarīgu priekšlikumu.
Kā grupai mums jāizlemj, vai...
Blop, blop!
Sveiki! Kurš tikko pievienojās?
(Smiekli)
Sveiki, te Jānis.
Es šodien strādāju no mājām.
(Smiekli)
Sveiks, Jāni! Paldies, ka pievienojies.
Kā jau teicu,
sarunā piedalās daudz cilvēku,
tāpēc nesaukšu visus vārdā
un ķeršos pie lietas.
(Smiekli)
Mūsu uzdevums šodien ir panākt
vienošanos par ļoti svarīgu priekšlikumu
Kā grupai mums ir jāizlemj, vai...
Blop, blop!
(Smiekli)
Sveiki, kurš pievienojās?
Nē? Man likās es kaut ko dzirdēju.
(Smiekli)
Pazīstama situācija?
Jā, man arī.
Dažas nedēļas pēc video publicēšanas
500 000 cilvēki no dažādām valstīm
— tiešām desmitiem dažādu valstu —
noskatījās šo video.
Trīs gadus vēlāk tam joprojām ir
tūkstošiem skatījumu katru mēnesi.
Šobrīd tas tuvojas miljonam.
Daži no lielākajiem uzņēmumiem pasaulē
— vārdā nesaukšu,
bet tie ir visiem zināmi —
man ir lūguši atļauju izmantot
šo video jauno darbinieku apmācībām,
lai mācītu, kā nevadīt sanāksmes
viņu uzņēmumā.
Un, ja šie skaitļi
— miljons skatījumu,
izmantošana apmācībās —
nav pietiekami pierādījumi, ka mums
ir globāla problēma ar sanāksmēm,
tad ir tūkstošiem publicēto komentāru
pēc video augšupielādes.
Tūkstošiem cilvēku rakstīja:
„Ak dievs, tā bija mana šodiena!”
„Tāda ir mana ikdiena!”
„Tāda ir mana dzīve.”
Cits rakstīja:
„Tas ir smieklīgi, jo tā ir patiesība.
Baisa, skumja, nomācoša patiesība.
Es smējos līdz asarām.
Un raudāju. Un raudāju vēl.”
(Smiekli)
Šis nabaga cilvēks teica:
„Mana ikdiena līdz pensijai
vai nāvei, ehh.”
(Smiekli)
Šie ir īsti citāti,
un tas patiešām ir skumji.
Kopīgais visiem šiem interneta komentāriem
ir pārliecība, ka nav mūsu spēkos
darīt ko citu, kā vien iet uz sanāksmēm
un mocīties šajās
slikti vadītajās sanāksmēs,
un darīt to no jauna rītdien.
Bet patiesībā mēs nemaz
neesam bezspēcīgi.
Zāles pret MAS ir mūsu rokās.
Tās mums ir burtiski acu priekšā!
Es to saucu par ¡No MAS!
(Smiekli)
Ja pareizi atceros no spāņu valodas,
tas nozīmē „Pietiek taču vienreiz!”
Lūk, kā darbojas ¡No MAS!,
tas ir ļoti vienkārši.
Pirmkārt, nākamreiz,
kad saņemsiet ielūgumu uz sanāksmi,
par ko nav daudz informācijas,
nospiediet pogu „Varbūt”!
Jūs drīkstat to darīt,
tāpēc jau tā tur ir.
Tā ir blakus pogai „Apstiprināt”.
Vai nospiediet jebkuru citu pogu,
kas ļauj atlikt ielūguma pieņemšanu.
Tad sazinieties ar cilvēku,
kurš jūs uzaicināja.
Pasakiet, ka ar prieku
atbalstīsiet viņa darbu,
pajautājiet, kāds ir tikšanās mērķis,
un pasakiet, ka vēlaties uzzināt,
kā varat palīdzēt sasniegt šo mērķi.
Ja mēs to darītu pietiekami bieži
un mēs to darītu godprātīgi,
cilvēki varbūt kļūtu uzmanīgāki,
izsūtot ielūgumus uz sanāksmēm.
Un jūs varētu būt uzmanīgāki
ar ielūgumu apstiprināšanu.
Cilvēki varbūt pat sāktu izsūtīt
dienaskārtības. Iedomājieties!
Vai varbūt pat iztiktu
bez konferences zvana starp 12 cilvēkiem
reizēs, kad pietiktu ar īsu e-pastu.
Cilvēki varbūt sāktu mainīt savu uzvedību,
jo jūs būsit mainījis savējo.
Un viņi pat varētu atnest atpakaļ
jūsu krēslu. (Smiekli)
¡No MAS!
Paldies.
(Aplausi)