WEBVTT

00:00:01.158 --> 00:00:04.420
Ieskatoties naksnīgu debešu tālēs,

00:00:04.420 --> 00:00:06.036
redzamas zvaigznes.

00:00:06.036 --> 00:00:08.528
Ieskatoties vērīgāk,
redzams vairāk zvaigžņu,

00:00:08.528 --> 00:00:11.287
un tālāk – galaktikas,
un vēl tālāk – vēl vairāk galaktiku.

00:00:11.287 --> 00:00:14.640
Bet, skatoties arvien tālāk un tālāk,

00:00:14.640 --> 00:00:18.026
galu galā ilgu laiku nav redzams nekas,

00:00:18.026 --> 00:00:22.258
līdz visbeidzot redzama
blāva, dziestoša atblāzma,

00:00:22.258 --> 00:00:25.502
un tā ir Lielā sprādziena atblāzma.

NOTE Paragraph

00:00:25.502 --> 00:00:28.399
Lielais sprādziens
bija agrīnā Visuma laikmets,

00:00:28.399 --> 00:00:30.570
kad viss naksnīgajās debesīs redzamais

00:00:30.570 --> 00:00:32.950
bija saspiests ārkārtīgi mazā,

00:00:32.950 --> 00:00:36.966
ārkārtīgi karstā, ārkārtīgi blīvā masā,

00:00:36.966 --> 00:00:39.538
un no tās radās viss redzamais.

NOTE Paragraph

00:00:39.918 --> 00:00:44.197
Šo atblāzmu esam ļoti precīzi kartējuši,

00:00:44.197 --> 00:00:46.390
un ar „mēs” es domāju cilvēkus, 
kas neesmu es.

00:00:46.390 --> 00:00:49.736
Šo atblāzmu mēs esam kartējuši
ar izcilu precizitāti,

00:00:49.736 --> 00:00:53.986
un viena no tās satriecošajām iezīmēm ir,
ka tā ir gandrīz viendabīga.

00:00:53.986 --> 00:00:55.970
14 miljardu gaismas gadu attālumā turp

00:00:55.970 --> 00:00:58.050
un 14 miljardus gaismas gadu turp

00:00:58.050 --> 00:00:59.278
temperatūra ir vienāda.

00:00:59.278 --> 00:01:04.362
Kopš Lielā sprādziena
ir pagājuši 14 miljardi gadu,

00:01:04.362 --> 00:01:06.722
tāpēc Visums ir kļuvis blāvs un auksts.

00:01:06.722 --> 00:01:09.070
Tagad tā temperatūra
ir –270,4 grādi pēc Celsija.

00:01:09.070 --> 00:01:11.560
Bet tā nav precīzi –270,4 grādi.

00:01:11.560 --> 00:01:15.564
Mīnus 270,4 grādi ir tikai
ap desmit daļiņām uz miljonu.

00:01:15.564 --> 00:01:18.380
Šeit ir mazdrusciņ karstāks
un tur – mazdrusciņ aukstāks,

00:01:18.380 --> 00:01:21.486
un tas ikvienam klātesošajam
ir ārkārtīgi svarīgi,

00:01:21.486 --> 00:01:23.310
jo vietās, kur bija mazliet karstāks,

00:01:23.310 --> 00:01:24.856
bija mazliet vairāk matērijas,

00:01:24.856 --> 00:01:26.513
un tur, kur matērijas bija vairāk,

00:01:26.513 --> 00:01:28.582
ir galaktikas un galaktiku kopas,

00:01:28.582 --> 00:01:29.744
un superkopas,

00:01:29.744 --> 00:01:32.742
un visas kosmosā sastopamās struktūras.

00:01:32.742 --> 00:01:35.774
Un šīs mazās, sīkās neviendabības,

00:01:35.774 --> 00:01:38.156
20 daļiņas uz miljonu,

00:01:38.156 --> 00:01:41.510
veidoja kvantu mehāniskie vilnīši
agrīnajā Visumā,

00:01:41.510 --> 00:01:44.798
kas izplatījās visā kosmosā.

NOTE Paragraph

00:01:44.798 --> 00:01:46.371
Tas ir satriecoši,

00:01:46.371 --> 00:01:48.396
bet tas nav tas, ko viņi atklāja pirmdien;

00:01:48.396 --> 00:01:50.502
pirmdien atklātais ir vēl satriecošāks.

00:01:50.502 --> 00:01:52.708
Lūk, ko viņi atklāja pirmdien –

00:01:52.708 --> 00:01:56.031
iedomājieties, ka jums ir zvans

00:01:56.031 --> 00:01:57.852
un jūs iebliežat pa šo zvanu ar āmuru.

00:01:57.852 --> 00:01:59.398
Kas notiek? Tas iezvanās.

00:01:59.398 --> 00:02:01.536
Taču nogaidot zvana skaņa pieklust,

00:02:01.536 --> 00:02:03.066
klūst arvien klusāka un klusāka,

00:02:03.066 --> 00:02:04.828
līdz vairs nav dzirdama.

00:02:04.828 --> 00:02:07.476
Redziet, agrīnais Visums 
bija ārkārtīgi blīvs,

00:02:07.476 --> 00:02:09.555
kā metāls, daudz blīvāks,

00:02:09.555 --> 00:02:12.140
un, ja pa to uzsistu, tas iezvanītos,

00:02:12.140 --> 00:02:13.893
taču zvanīšana izpaustos

00:02:13.893 --> 00:02:15.911
kā pašas laiktelpas struktūra,

00:02:15.911 --> 00:02:18.937
un āmurs būtu kvantu mehānika.

00:02:18.937 --> 00:02:21.048
Pirmdien atklātais

00:02:21.048 --> 00:02:25.330
pierādīja agrīnā Visuma
laiktelpas zvanīšanu,

00:02:25.335 --> 00:02:27.440
mūsu tā sauktos gravitācijas viļņus

00:02:27.440 --> 00:02:28.960
no sākotnējā laikmeta.

00:02:28.960 --> 00:02:30.935
Lūk, kā tos atklāja.

00:02:30.935 --> 00:02:33.117
Šie viļņi jau sen ir norimuši.

00:02:33.117 --> 00:02:34.675
Izejot pastaigā,

00:02:34.675 --> 00:02:36.133
jūs neviļņojaties.

00:02:36.133 --> 00:02:38.831
Šie gravitācijas viļņi telpas struktūrā

00:02:38.831 --> 00:02:41.985
jebkurā praktiskā nozīmē ir neredzami.

00:02:41.985 --> 00:02:47.019
Bet pirmsākumos,
Visumam radot pēdējo atblāzmu,

00:02:47.019 --> 00:02:48.497
gravitācijas viļņi

00:02:48.497 --> 00:02:49.990
izraisīja sīkas svārstības

00:02:49.990 --> 00:02:53.027
mums redzamās gaismas struktūrā.

00:02:53.027 --> 00:02:56.073
Tāpēc, ieskatoties naksnīgajās debesīs
arvien dziļāk un dziļāk...

00:02:56.073 --> 00:02:58.721
šie puiši patiesībā pavadīja
trīs gadus Dienvidpolā,

00:02:58.721 --> 00:03:01.350
veroties augšup, aukstākajā, skaidrākajā,

00:03:01.350 --> 00:03:03.540
tīrākajā gaisā, kādu vien varēja atrast,

00:03:03.540 --> 00:03:05.309
skatoties dziļi naksnīgajās debesīs

00:03:05.309 --> 00:03:09.175
un pētot šo atblāzmu, un meklējot
gandrīz nemanāmās svārstības,

00:03:09.175 --> 00:03:12.043
kas ir simbols, pazīme

00:03:12.043 --> 00:03:13.513
gravitācijas viļņiem,

00:03:13.513 --> 00:03:15.684
agrīnā Visuma zvanīšanai.

00:03:15.684 --> 00:03:17.521
Un pirmdien viņi paziņoja,

00:03:17.521 --> 00:03:19.215
ka ir to atraduši.

NOTE Paragraph

00:03:19.215 --> 00:03:21.642
Un, manuprāt, satriecošākais

00:03:21.642 --> 00:03:24.390
ir ne tikai pati zvanīšana,
lai gan arī tā ir lieliska.

00:03:24.390 --> 00:03:25.928
Tas absolūti satriecošais,

00:03:25.928 --> 00:03:28.000
iemesls, kāpēc stāvu uz šīs skatuves,

00:03:28.000 --> 00:03:31.508
ir, ka tas atklāj ko ievērojamu
par agrīno Visumu.

00:03:31.508 --> 00:03:32.982
Tas atklāj, ka mēs

00:03:32.982 --> 00:03:34.638
un it viss mums apkārt redzamais,

00:03:34.638 --> 00:03:37.372
būtībā ir viens liels burbulis –

00:03:37.372 --> 00:03:39.168
un šī ideja par straujo izplešanos –

00:03:39.168 --> 00:03:43.020
viens liels burbulis,
kam apkārt ir kaut kas cits.

00:03:43.020 --> 00:03:45.170
Tas nav galīgs šīs izplešanās pierādījums,

00:03:45.170 --> 00:03:47.654
taču jebkas, kas nav izplešanās
un kas šo izskaidros,

00:03:47.654 --> 00:03:48.731
izskatīsies tāpat.

00:03:48.731 --> 00:03:50.256
Tā ir teorija, ideja,

00:03:50.256 --> 00:03:51.510
kas pastāv jau kādu laiku,

00:03:51.510 --> 00:03:53.855
un mēs nedomājām,
ka reiz to patiešām ieraudzīsim.

00:03:53.855 --> 00:03:56.331
Domājām, ka nekad negūsim
pārliecinošus pierādījumus,

00:03:56.331 --> 00:03:57.841
bet te nu tie ir.

NOTE Paragraph

00:03:57.841 --> 00:03:59.331
Taču patiešām trakā ideja

00:03:59.331 --> 00:04:02.363
ir, ka mūsu burbulis
ir tikai viens burbulis

00:04:02.363 --> 00:04:06.989
daudz lielākā un mutuļojošā
Visuma matērijas katlā.

00:04:06.989 --> 00:04:09.245
Mēs nekad neieraudzīsim ārpus tā esošo,

00:04:09.245 --> 00:04:10.709
taču, dodoties uz Dienvidpolu

00:04:10.709 --> 00:04:14.269
un pavadot trīs gadus,
pētot struktūras tā naksnīgajās debesīs,

00:04:14.269 --> 00:04:15.945
varam secināt,

00:04:15.945 --> 00:04:18.895
ka, iespējams, atrodamies Visumā,
kas izskatās apmēram šādi.

00:04:18.895 --> 00:04:21.147
Un tas mani sajūsmina!

NOTE Paragraph

00:04:21.457 --> 00:04:22.653
Liels paldies.

NOTE Paragraph

00:04:22.653 --> 00:04:25.589
(Aplausi)