1
00:00:01,158 --> 00:00:04,420
Ieskatoties naksnīgu debešu tālēs,

2
00:00:04,420 --> 00:00:06,036
redzamas zvaigznes.

3
00:00:06,036 --> 00:00:08,528
Ieskatoties vērīgāk,
redzams vairāk zvaigžņu,

4
00:00:08,528 --> 00:00:11,287
un tālāk – galaktikas,
un vēl tālāk – vēl vairāk galaktiku.

5
00:00:11,287 --> 00:00:14,640
Bet, skatoties arvien tālāk un tālāk,

6
00:00:14,640 --> 00:00:18,026
galu galā ilgu laiku nav redzams nekas,

7
00:00:18,026 --> 00:00:22,258
līdz visbeidzot redzama
blāva, dziestoša atblāzma,

8
00:00:22,258 --> 00:00:25,502
un tā ir Lielā sprādziena atblāzma.

9
00:00:25,502 --> 00:00:28,399
Lielais sprādziens
bija agrīnā Visuma laikmets,

10
00:00:28,399 --> 00:00:30,570
kad viss naksnīgajās debesīs redzamais

11
00:00:30,570 --> 00:00:32,950
bija saspiests ārkārtīgi mazā,

12
00:00:32,950 --> 00:00:36,966
ārkārtīgi karstā, ārkārtīgi blīvā masā,

13
00:00:36,966 --> 00:00:39,538
un no tās radās viss redzamais.

14
00:00:39,918 --> 00:00:44,197
Šo atblāzmu esam ļoti precīzi kartējuši,

15
00:00:44,197 --> 00:00:46,390
un ar „mēs” es domāju cilvēkus, 
kas neesmu es.

16
00:00:46,390 --> 00:00:49,736
Šo atblāzmu mēs esam kartējuši
ar izcilu precizitāti,

17
00:00:49,736 --> 00:00:53,986
un viena no tās satriecošajām iezīmēm ir,
ka tā ir gandrīz viendabīga.

18
00:00:53,986 --> 00:00:55,970
14 miljardu gaismas gadu attālumā turp

19
00:00:55,970 --> 00:00:58,050
un 14 miljardus gaismas gadu turp

20
00:00:58,050 --> 00:00:59,278
temperatūra ir vienāda.

21
00:00:59,278 --> 00:01:04,362
Kopš Lielā sprādziena
ir pagājuši 14 miljardi gadu,

22
00:01:04,362 --> 00:01:06,722
tāpēc Visums ir kļuvis blāvs un auksts.

23
00:01:06,722 --> 00:01:09,070
Tagad tā temperatūra
ir –270,4 grādi pēc Celsija.

24
00:01:09,070 --> 00:01:11,560
Bet tā nav precīzi –270,4 grādi.

25
00:01:11,560 --> 00:01:15,564
Mīnus 270,4 grādi ir tikai
ap desmit daļiņām uz miljonu.

26
00:01:15,564 --> 00:01:18,380
Šeit ir mazdrusciņ karstāks
un tur – mazdrusciņ aukstāks,

27
00:01:18,380 --> 00:01:21,486
un tas ikvienam klātesošajam
ir ārkārtīgi svarīgi,

28
00:01:21,486 --> 00:01:23,310
jo vietās, kur bija mazliet karstāks,

29
00:01:23,310 --> 00:01:24,856
bija mazliet vairāk matērijas,

30
00:01:24,856 --> 00:01:26,513
un tur, kur matērijas bija vairāk,

31
00:01:26,513 --> 00:01:28,582
ir galaktikas un galaktiku kopas,

32
00:01:28,582 --> 00:01:29,744
un superkopas,

33
00:01:29,744 --> 00:01:32,742
un visas kosmosā sastopamās struktūras.

34
00:01:32,742 --> 00:01:35,774
Un šīs mazās, sīkās neviendabības,

35
00:01:35,774 --> 00:01:38,156
20 daļiņas uz miljonu,

36
00:01:38,156 --> 00:01:41,510
veidoja kvantu mehāniskie vilnīši
agrīnajā Visumā,

37
00:01:41,510 --> 00:01:44,798
kas izplatījās visā kosmosā.

38
00:01:44,798 --> 00:01:46,371
Tas ir satriecoši,

39
00:01:46,371 --> 00:01:48,396
bet tas nav tas, ko viņi atklāja pirmdien;

40
00:01:48,396 --> 00:01:50,502
pirmdien atklātais ir vēl satriecošāks.

41
00:01:50,502 --> 00:01:52,708
Lūk, ko viņi atklāja pirmdien –

42
00:01:52,708 --> 00:01:56,031
iedomājieties, ka jums ir zvans

43
00:01:56,031 --> 00:01:57,852
un jūs iebliežat pa šo zvanu ar āmuru.

44
00:01:57,852 --> 00:01:59,398
Kas notiek? Tas iezvanās.

45
00:01:59,398 --> 00:02:01,536
Taču nogaidot zvana skaņa pieklust,

46
00:02:01,536 --> 00:02:03,066
klūst arvien klusāka un klusāka,

47
00:02:03,066 --> 00:02:04,828
līdz vairs nav dzirdama.

48
00:02:04,828 --> 00:02:07,476
Redziet, agrīnais Visums 
bija ārkārtīgi blīvs,

49
00:02:07,476 --> 00:02:09,555
kā metāls, daudz blīvāks,

50
00:02:09,555 --> 00:02:12,140
un, ja pa to uzsistu, tas iezvanītos,

51
00:02:12,140 --> 00:02:13,893
taču zvanīšana izpaustos

52
00:02:13,893 --> 00:02:15,911
kā pašas laiktelpas struktūra,

53
00:02:15,911 --> 00:02:18,937
un āmurs būtu kvantu mehānika.

54
00:02:18,937 --> 00:02:21,048
Pirmdien atklātais

55
00:02:21,048 --> 00:02:25,330
pierādīja agrīnā Visuma
laiktelpas zvanīšanu,

56
00:02:25,335 --> 00:02:27,440
mūsu tā sauktos gravitācijas viļņus

57
00:02:27,440 --> 00:02:28,960
no sākotnējā laikmeta.

58
00:02:28,960 --> 00:02:30,935
Lūk, kā tos atklāja.

59
00:02:30,935 --> 00:02:33,117
Šie viļņi jau sen ir norimuši.

60
00:02:33,117 --> 00:02:34,675
Izejot pastaigā,

61
00:02:34,675 --> 00:02:36,133
jūs neviļņojaties.

62
00:02:36,133 --> 00:02:38,831
Šie gravitācijas viļņi telpas struktūrā

63
00:02:38,831 --> 00:02:41,985
jebkurā praktiskā nozīmē ir neredzami.

64
00:02:41,985 --> 00:02:47,019
Bet pirmsākumos,
Visumam radot pēdējo atblāzmu,

65
00:02:47,019 --> 00:02:48,497
gravitācijas viļņi

66
00:02:48,497 --> 00:02:49,990
izraisīja sīkas svārstības

67
00:02:49,990 --> 00:02:53,027
mums redzamās gaismas struktūrā.

68
00:02:53,027 --> 00:02:56,073
Tāpēc, ieskatoties naksnīgajās debesīs
arvien dziļāk un dziļāk...

69
00:02:56,073 --> 00:02:58,721
šie puiši patiesībā pavadīja
trīs gadus Dienvidpolā,

70
00:02:58,721 --> 00:03:01,350
veroties augšup, aukstākajā, skaidrākajā,

71
00:03:01,350 --> 00:03:03,540
tīrākajā gaisā, kādu vien varēja atrast,

72
00:03:03,540 --> 00:03:05,309
skatoties dziļi naksnīgajās debesīs

73
00:03:05,309 --> 00:03:09,175
un pētot šo atblāzmu, un meklējot
gandrīz nemanāmās svārstības,

74
00:03:09,175 --> 00:03:12,043
kas ir simbols, pazīme

75
00:03:12,043 --> 00:03:13,513
gravitācijas viļņiem,

76
00:03:13,513 --> 00:03:15,684
agrīnā Visuma zvanīšanai.

77
00:03:15,684 --> 00:03:17,521
Un pirmdien viņi paziņoja,

78
00:03:17,521 --> 00:03:19,215
ka ir to atraduši.

79
00:03:19,215 --> 00:03:21,642
Un, manuprāt, satriecošākais

80
00:03:21,642 --> 00:03:24,390
ir ne tikai pati zvanīšana,
lai gan arī tā ir lieliska.

81
00:03:24,390 --> 00:03:25,928
Tas absolūti satriecošais,

82
00:03:25,928 --> 00:03:28,000
iemesls, kāpēc stāvu uz šīs skatuves,

83
00:03:28,000 --> 00:03:31,508
ir, ka tas atklāj ko ievērojamu
par agrīno Visumu.

84
00:03:31,508 --> 00:03:32,982
Tas atklāj, ka mēs

85
00:03:32,982 --> 00:03:34,638
un it viss mums apkārt redzamais,

86
00:03:34,638 --> 00:03:37,372
būtībā ir viens liels burbulis –

87
00:03:37,372 --> 00:03:39,168
un šī ideja par straujo izplešanos –

88
00:03:39,168 --> 00:03:43,020
viens liels burbulis,
kam apkārt ir kaut kas cits.

89
00:03:43,020 --> 00:03:45,170
Tas nav galīgs šīs izplešanās pierādījums,

90
00:03:45,170 --> 00:03:47,654
taču jebkas, kas nav izplešanās
un kas šo izskaidros,

91
00:03:47,654 --> 00:03:48,731
izskatīsies tāpat.

92
00:03:48,731 --> 00:03:50,256
Tā ir teorija, ideja,

93
00:03:50,256 --> 00:03:51,510
kas pastāv jau kādu laiku,

94
00:03:51,510 --> 00:03:53,855
un mēs nedomājām,
ka reiz to patiešām ieraudzīsim.

95
00:03:53,855 --> 00:03:56,331
Domājām, ka nekad negūsim
pārliecinošus pierādījumus,

96
00:03:56,331 --> 00:03:57,841
bet te nu tie ir.

97
00:03:57,841 --> 00:03:59,331
Taču patiešām trakā ideja

98
00:03:59,331 --> 00:04:02,363
ir, ka mūsu burbulis
ir tikai viens burbulis

99
00:04:02,363 --> 00:04:06,989
daudz lielākā un mutuļojošā
Visuma matērijas katlā.

100
00:04:06,989 --> 00:04:09,245
Mēs nekad neieraudzīsim ārpus tā esošo,

101
00:04:09,245 --> 00:04:10,709
taču, dodoties uz Dienvidpolu

102
00:04:10,709 --> 00:04:14,269
un pavadot trīs gadus,
pētot struktūras tā naksnīgajās debesīs,

103
00:04:14,269 --> 00:04:15,945
varam secināt,

104
00:04:15,945 --> 00:04:18,895
ka, iespējams, atrodamies Visumā,
kas izskatās apmēram šādi.

105
00:04:18,895 --> 00:04:21,147
Un tas mani sajūsmina!

106
00:04:21,457 --> 00:04:22,653
Liels paldies.

107
00:04:22,653 --> 00:04:25,589
(Aplausi)