1
00:00:00,000 --> 00:00:07,000
Labrīt! Kā jums iet? Bija lieliska konference, vai ne?

2
00:00:07,000 --> 00:00:11,000
Esmu aiznests pavisam citā pasaulē.

3
00:00:11,000 --> 00:00:15,000
Faktiski, es tiešām dodos prom. (Smiekli)

4
00:00:15,000 --> 00:00:19,000
Ir bijušas trīs tēmas, vai ne,

5
00:00:19,000 --> 00:00:23,000
kas vijās cauri konferencei, un kuras saistās

6
00:00:23,000 --> 00:00:25,000
ar to, par ko gribu runāt.

7
00:00:25,000 --> 00:00:29,000
Pirmā, ir neparastie cilvēka radošo spēju apliecinājumi

8
00:00:29,000 --> 00:00:32,000
visās prezentācijās, ko esam redzējuši,

9
00:00:32,000 --> 00:00:35,000
un visos cilvēkos, kas ir šeit. Vien iedomājieties šo dažādību

10
00:00:35,000 --> 00:00:38,000
un plašumu. Otrā —

11
00:00:38,000 --> 00:00:41,000
mēs esam nonākuši vietā, kur mums nav ne jausmas, par to, kas notiks

12
00:00:41,000 --> 00:00:43,000
nākotnē. Pilnīgi nekādas jausmas,

13
00:00:43,000 --> 00:00:45,000
kā tas varētu norisināties.

14
00:00:45,000 --> 00:00:48,000
Mani interesē izglītība.

15
00:00:48,000 --> 00:00:51,000
Īstenībā, man šķiet, ka visus interesē izglītība.

16
00:00:51,000 --> 00:00:53,000
Jūs ne? Man tas šķiet ļoti interesanti.

17
00:00:53,000 --> 00:00:56,000
Ja esat saviesīgās vakariņās, un sakāt,

18
00:00:56,000 --> 00:00:59,000
ka strādājat izglītības jomā...

19
00:00:59,000 --> 00:01:06,000
Īstenībā, jūs diez ko bieži neesat saviesīgās vakariņās, ja strādājat izglītības jomā.

20
00:01:06,000 --> 00:01:09,000
(Smiekli) Jūs uz tām neaicina.

21
00:01:09,000 --> 00:01:14,000
Un savādā kārtā jūs uz tām neaicina atkārtoti. Tas man šķiet dīvaini.

22
00:01:14,000 --> 00:01:16,000
Bet, ja jūs tomēr tur esat, un kādam sakāt,

23
00:01:16,000 --> 00:01:18,000
kad viņi vaicā: "Ar ko jūs nodarbojaties?",

24
00:01:18,000 --> 00:01:20,000
un jūs sakāt, ka strādājat izglītības jomā,

25
00:01:20,000 --> 00:01:24,000
var redzēt, ka viņi nobāl. Viņi it kā saka,

26
00:01:24,000 --> 00:01:30,000
"Ak Dievs, ", vai ne, "Kāpēc es? Manā vienīgajā vakarā ārpus mājas!" (Smiekli)

27
00:01:30,000 --> 00:01:32,000
Bet, ja jūs viņiem pavaicājat par viņu izglītību,

28
00:01:32,000 --> 00:01:34,000
viņu jūs pienaglo pie sienas. Jo tā ir viena no tām lietām,

29
00:01:34,000 --> 00:01:37,000
kas cilvēkus aizskar ļoti dziļi, vai ne?

30
00:01:37,000 --> 00:01:40,000
Tāpat kā reliģija, nauda un citas lietas.

31
00:01:40,000 --> 00:01:44,000
Mani ļoti interesē izglītība, un es domāju, ka tā interesē mūs visus.

32
00:01:44,000 --> 00:01:46,000
Mums ir milzīga un pamatota interese par to,

33
00:01:46,000 --> 00:01:49,000
daļēji tādēļ, ka tieši izglītībai būtu

34
00:01:49,000 --> 00:01:52,000
mūs jānoved pie tās nākotnes, ko pat iedomāties nevaram.

35
00:01:52,000 --> 00:01:55,000
Ja tā padomā, bērni, kas šogad sāks iet skolā,

36
00:01:55,000 --> 00:02:01,000
dosies pensijā 2065.gadā. Nevienam nav ne jausmas,

37
00:02:01,000 --> 00:02:04,000
par spīti visai tai kompetencei, kas ir bijusi parādīta pēdējo četru dienu laikā,

38
00:02:04,000 --> 00:02:06,000
kā izskatīsies pasaule

39
00:02:06,000 --> 00:02:08,000
pēc pieciem gadiem. Tomēr mums bērni it kā būtu

40
00:02:08,000 --> 00:02:11,000
šai nākotnei jāizglīto. Tāpēc es uzskatu, ka neparedzamība

41
00:02:11,000 --> 00:02:13,000
ir neparasti liela.

42
00:02:13,000 --> 00:02:15,000
Un trešā lieta ir,

43
00:02:15,000 --> 00:02:20,000
ka mēs visi tomēr piekrītam,

44
00:02:20,000 --> 00:02:23,000
ka bērniem piemīt patiešām neparastas spējas —

45
00:02:23,000 --> 00:02:25,000
jaunrades spēja. Piemēram, Sirena, pagājušajā vakarā, bija burvīga,

46
00:02:25,000 --> 00:02:28,000
vai ne? Redzot vien, ko viņa spēj izdarīt.

47
00:02:28,000 --> 00:02:33,000
Viņa ir izņēmums, bet no otras puses, viņa nav izņēmums,

48
00:02:33,000 --> 00:02:36,000
ja skatāmies bērnus kopumā.

49
00:02:36,000 --> 00:02:39,000
Viņa ir cilvēks ar neparasti lielu mērķtiecību,

50
00:02:39,000 --> 00:02:41,000
kas atradusi talantu. Un es apgalvošu,

51
00:02:41,000 --> 00:02:43,000
ka visiem bērniem ir neaprakstāmi talanti.

52
00:02:43,000 --> 00:02:45,000
Un mēs tos izšķiežam, diezgan bezatbildīgi.

53
00:02:45,000 --> 00:02:48,000
Tātad, es vēlos runāt par izglītību un

54
00:02:48,000 --> 00:02:51,000
es vēlos runāt par radošumu. Es apgalvoju, ka

55
00:02:51,000 --> 00:02:54,000
radošums šobrīd ir tikpat būtisks izglītībā, kā rakstpratība,

56
00:02:54,000 --> 00:02:58,000
un mums būtu pret to jāattiecas līdzvērtīgi.

57
00:02:58,000 --> 00:03:06,000
(Aplausi) Paldies! Tas, starp citu, bija viss, ko gribēju pateikt.

58
00:03:06,000 --> 00:03:10,000
Liels paldies! (Smiekli) Tātad, vēl palikušas 15 minūtes.

59
00:03:10,000 --> 00:03:17,000
Nū, es esmu dzimis... nē! (Smiekli)

60
00:03:17,000 --> 00:03:21,000
Es nesen dzirdēju lielisku stāstu, kuru man patīk pārstāstīt.

61
00:03:21,000 --> 00:03:25,000
Tas bija par mazu meiteni zīmēšanas stundā. Viņai bija seši gadi,

62
00:03:25,000 --> 00:03:27,000
un viņa klases aizmugurē zīmēja,

63
00:03:27,000 --> 00:03:29,000
un skolotāja teica, kas šī mazā meitene praktiski nekad

64
00:03:29,000 --> 00:03:33,000
nekam neveltīja uzmanību, izņemot šo zīmēšanas stundu.

65
00:03:33,000 --> 00:03:35,000
Skolotāju tas fascinēja un viņa piegāja pie viņas

66
00:03:35,000 --> 00:03:38,000
un vaicāja: "Ko tu zīmē?"

67
00:03:38,000 --> 00:03:41,000
"Es zīmēju Dievu." meitene atbildēja.

68
00:03:41,000 --> 00:03:44,000
Skolotāja teica: "Bet neviens nezina, kā Dievs izskatās."

69
00:03:44,000 --> 00:03:51,000
"Tūlīt viņi uzzinās." meitene atbildēja.

70
00:03:51,000 --> 00:03:52,000
(Smiekli)

71
00:03:52,000 --> 00:03:57,000
Kad manam dēlam Anglijā bija četri gadi,

72
00:03:57,000 --> 00:04:00,000
ja godīgi, viņam bija četri gadi jeburā vietā. (Smiekli)

73
00:04:00,000 --> 00:04:06,000
Ja mēs ņemam tā ļoti nopietni, tad viņam togad bija četri gadi, lai arī kur viņš ietu.

74
00:04:06,000 --> 00:04:08,000
Viņš spēlēja ludziņā "Ziemsvētku stāsts".

75
00:04:08,000 --> 00:04:11,000
Zināt to stāstu? Tas bija svarīgs.

76
00:04:11,000 --> 00:04:14,000
Tas bija svarīgs stāsts. Mels Gibsons tam uztaisīja turpinājumu.

77
00:04:14,000 --> 00:04:19,000
Iespējams, esat to redzējuši: "Ziemsvētku stāsts II". Bet Džeimss spēlēja Jāzepa lomu,

78
00:04:19,000 --> 00:04:22,000
par ko bija sajūsmināts.

79
00:04:22,000 --> 00:04:24,000
Mēs uzskatījām to par vienu no galvenajām lomām.

80
00:04:24,000 --> 00:04:26,000
Un pieblīvējām izrādes vietu pilnu ar aģentiem T-kreklos ar uzrakstiem:

81
00:04:26,000 --> 00:04:29,000
"Džeimss Robinsons IR Jāzeps!" (Smiekli)

82
00:04:29,000 --> 00:04:31,000
Viņam tur nebija jārunā, bet jūs jau zināt no vietu,

83
00:04:31,000 --> 00:04:34,000
kur ienāk trīs karaļi. Viņi ienāk ar dāvanām,

84
00:04:34,000 --> 00:04:36,000
un viņi atnes zeltu, sveķus un vīraku.

85
00:04:36,000 --> 00:04:38,000
Tas patiešām tā notika. Mēs tur sēdējām,

86
00:04:38,000 --> 00:04:40,000
un man šķiet viņi sajauca secību,

87
00:04:40,000 --> 00:04:42,000
jo mēs pēc tam runājām ar mazo puiku un vaicājām,

88
00:04:42,000 --> 00:04:44,000
"Vai viss bija kārtībā?" Un viņš atvaicāja, "Jā, vai tad kaut kas bija nepareizi?"

89
00:04:44,000 --> 00:04:46,000
Viņi bija samainījušies, tur tā lieta.

90
00:04:46,000 --> 00:04:47,000
Jebkurā gadījumā, trīs puikas ienāca --

91
00:04:47,000 --> 00:04:49,000
četrgadnieki ar dvieļiem ap galvu --

92
00:04:49,000 --> 00:04:52,000
un viņi nolika zemē tās kastes,

93
00:04:52,000 --> 00:04:54,000
un pirmais puika teica, "Es jums atnesu zeltu."

94
00:04:54,000 --> 00:04:57,000
Un otrais puika teica, "Es jums atnesu vīraku."

95
00:04:57,000 --> 00:05:11,000
Un trešais puika teica, "Šo jums sūta Frenks." (Smiekli)

96
00:05:11,000 --> 00:05:13,000
Kas šīm lietām kopīgs, ir tas, ka bērni pamēģinās.

97
00:05:13,000 --> 00:05:16,000
Ja pat viņi nezina, viņi pamēģinās.

98
00:05:16,000 --> 00:05:19,000
Vai man taisnība? Viņi nebaidās kļūdīties.

99
00:05:19,000 --> 00:05:24,000
Es, protams, negribu teikt, ka kļūdīties ir tas pats, kas būt radošam.

100
00:05:24,000 --> 00:05:25,000
Mēs zinām, ka

101
00:05:25,000 --> 00:05:28,000
ja neesat gatavi kļūdīties,

102
00:05:28,000 --> 00:05:31,000
tad nekad nevarēsit radīt jebko oriģinālu.

103
00:05:31,000 --> 00:05:34,000
Ja jūs neesat gatavi kļūdīties. Ap to laiku, kad viņi kļūst pieaugušie,

104
00:05:34,000 --> 00:05:36,000
lielākā daļa bērnu šo spēju ir zaudējuši.

105
00:05:36,000 --> 00:05:39,000
Viņiem ir sākuši baidīties kļūdīties.

106
00:05:39,000 --> 00:05:41,000
Un, starp citu, mēs tādā veidā vadām savas organizācijas.

107
00:05:41,000 --> 00:05:44,000
Mēs uzspiežam kauna zīmi kļūdām. Un tieši tādā pašā veidā mēs

108
00:05:44,000 --> 00:05:47,000
organizējam nacionālās izglītības sistēmas, kurās

109
00:05:47,000 --> 00:05:50,000
kļūdas ir briesmīgākais, kas var būt.

110
00:05:50,000 --> 00:05:53,000
Tā rezultātā mēs izglītojam cilvēkus prom

111
00:05:53,000 --> 00:05:56,000
no viņu radošajām spējām. Pikaso reiz teica šādi.

112
00:05:56,000 --> 00:05:59,000
Viņš teica, ka visi bērni ir dzimuši mākslinieki.

113
00:05:59,000 --> 00:06:03,000
Problēma ir, mums uzaugot, palikt māksliniekam. Es tam aizrautīgi ticu,

114
00:06:03,000 --> 00:06:05,000
ka mēs neizaugam līdz radošumam,

115
00:06:05,000 --> 00:06:08,000
bet gan izaugam no tā laukā. Vai drīzāk, mēs tiekam no tā izglītoti laukā.

116
00:06:08,000 --> 00:06:10,000
Bet kāpēc tas tā ir?

117
00:06:10,000 --> 00:06:14,000
Es dzīvoju Stratfordā uz Eivonas pirms aptuveni pieciem gadiem.

118
00:06:14,000 --> 00:06:16,000
Faktiski, mēs pārcēlāmies no Stratfordas uz Losandželosu.

119
00:06:16,000 --> 00:06:20,000
Jūs varat paši iedomāties, cik nemanāmas pārmaiņas tās bija.

120
00:06:20,000 --> 00:06:22,000
(Smiekli) Īstenībā,

121
00:06:22,000 --> 00:06:24,000
mēs dzīvojām tādā vietā kā Sniterfīlda,

122
00:06:24,000 --> 00:06:26,000
tuvu pie Stratfordas, un tā ir vieta, kur

123
00:06:26,000 --> 00:06:31,000
ir dzimis Šekspīra tēvs. Vai Jūs pārsteidz jaunā doma? Mani pārsteidza.

124
00:06:31,000 --> 00:06:33,000
Jūs nebijāt iedomājušies, ka Šekspīram ir tēvs, vai ne?

125
00:06:33,000 --> 00:06:35,000
Vai ne? Tāpēc ka jūs nebijāt iedomājušies,

126
00:06:35,000 --> 00:06:37,000
ka Šekspīrs ir bijis bērns, vai ne?

127
00:06:37,000 --> 00:06:40,000
Septiņgadīgs Šekspīrs? Es nekad to nebiju iedomājies. Bet protams,

128
00:06:40,000 --> 00:06:42,000
kādreiz viņam bija septiņi gadi. Un viņš noteikti bija

129
00:06:42,000 --> 00:06:51,000
kāda angļu valodas stundās, vai ne? Cik gan tas būtu kaitinoši?

130
00:06:51,000 --> 00:07:05,000
(Smiekli) "Jāpacenšas vairāk." Vai iedomājieties, kā viņa tēvs sūtīja viņu gulēt,

131
00:07:05,000 --> 00:07:08,000
sakot Šekspīram: "Tagad ej gulēt,"

132
00:07:08,000 --> 00:07:10,000
Viljamam Šekspīram, "un noliec zīmuli.

133
00:07:10,000 --> 00:07:18,000
Un beidz tā runāt. Tas visus mulsina."

134
00:07:18,000 --> 00:07:23,000
(Smiekli)

135
00:07:23,000 --> 00:07:26,000
Jebkurā gadījumā, mēs pārcēlāmies no Stratfordas uz Losandželosu,

136
00:07:26,000 --> 00:07:30,000
un es tikai gribu pastāstīt par pārcelšanos, īstenībā.

137
00:07:30,000 --> 00:07:33,000
Mans dēls negribēja braukt līdzi.

138
00:07:33,000 --> 00:07:36,000
Man ir divi bērni. Viņam tagad ir 21, meitai — 16.

139
00:07:36,000 --> 00:07:38,000
Viņš negribēja braukt uz Losandželosu. Viņam tā patika,

140
00:07:38,000 --> 00:07:43,000
bet viņam bija draudzene Anglijā. Tā bija viņa mūža mīlestība, Sāra.

141
00:07:43,000 --> 00:07:45,000
Viņi bija pazīstami vienu mēnesi.

142
00:07:45,000 --> 00:07:48,000
Ņemiet vērā, ka viņi bija nosvinējuši savu ceturto satikšanās gadadienu,

143
00:07:48,000 --> 00:07:52,000
jo mēnesis 16 gadu vecumā ir ilgs laiks.

144
00:07:52,000 --> 00:07:54,000
Tāpēc lidmašīnā viņš bija ļoti apbēdināts,

145
00:07:54,000 --> 00:07:56,000
un teica: "Es nekad vairs nesatikšu tādu meiteni kā Sāra."

146
00:07:56,000 --> 00:07:58,000
Godīgi sakot, mēs par to bijām gaužām priecīgi,

147
00:07:58,000 --> 00:08:10,000
jo viņa bija galvenais iemesls, kāpēc mēs atstājām valsti.

148
00:08:10,000 --> 00:08:13,000
(Smiekli)

149
00:08:13,000 --> 00:08:16,000
Bet ir lieta, kas jūs apstulbina, kad jūs pārceļaties uz ASV,

150
00:08:16,000 --> 00:08:18,000
vai kad ceļojat pa pasauli:

151
00:08:18,000 --> 00:08:22,000
ikvienai pasaules izglītības sistēmai ir viena un tā pati priekšmetu hierarhiju.

152
00:08:22,000 --> 00:08:24,000
Ikvienai. Nav nozīmes, kurp jūs dodaties.

153
00:08:24,000 --> 00:08:26,000
Varētu domāt, ka kaut kur būs citādāk, bet tā nav.

154
00:08:26,000 --> 00:08:29,000
Pašā augšā ir matemātika un valodas,

155
00:08:29,000 --> 00:08:31,000
tad nāk humanitārie priekšmeti, un pašā apakšā ir mākslas.

156
00:08:31,000 --> 00:08:33,000
Itvisur uz Zemes.

157
00:08:33,000 --> 00:08:36,000
Lielā mērā arī katrā sistēmā,

158
00:08:36,000 --> 00:08:38,000
mākslās ir sava hierarhija.

159
00:08:38,000 --> 00:08:40,000
Māksla un mūzika parasti skolās ir augstākā statusā,

160
00:08:40,000 --> 00:08:43,000
kā teātris un dejošana. Pasaulē nav tādas izglītības sistēmas,

161
00:08:43,000 --> 00:08:45,000
kurā katru dienu mācītu dejošanu,

162
00:08:45,000 --> 00:08:48,000
līdzvērtīgi kā mācam matemātiku. Kādēļ?

163
00:08:48,000 --> 00:08:50,000
Kādēļ ne? Manuprāt, tas ir diezgan svarīgi.

164
00:08:50,000 --> 00:08:53,000
Manuprāt, matemātika ir ļoti svarīga, bet tāda ir arī dejošana.

165
00:08:53,000 --> 00:08:56,000
Bērni dejo visu laiku, ja vien viņiem to atļauj. Mēs visi to darām.

166
00:08:56,000 --> 00:08:59,000
Mums visiem taču ir ķermeņi, ne tā? Vai es nokavēju kādu sanāksmi?

167
00:08:59,000 --> 00:09:03,000
(Smiekli) Patiesībā,

168
00:09:03,000 --> 00:09:05,000
bērniem pieaugot, mēs viņus sākam izglītot,

169
00:09:05,000 --> 00:09:08,000
no vidukļa uz augšu. Tad mēs koncentrējamies uz viņu galvām.

170
00:09:08,000 --> 00:09:10,000
Un mazliet uz vienu pusi.

171
00:09:10,000 --> 00:09:14,000
Ja jūs paskatītos uz izglītības sistēmu citplanētieša acīm,

172
00:09:14,000 --> 00:09:17,000
un vaicātu: "Kam tā ir domāta, publiskā izglītības sistēma?"

173
00:09:17,000 --> 00:09:19,000
Tad, manuprāt, jums būtu jāsecina - spriežot pēc rezultātiem,

174
00:09:19,000 --> 00:09:21,000
pēc tā, kurš ir sekmīgs,

175
00:09:21,000 --> 00:09:23,000
pēc tā, kurš izdara visu, kas jāizdara,

176
00:09:23,000 --> 00:09:26,000
kurš saņem visus papildu punktus, kurš ir uzvarētājs. --

177
00:09:26,000 --> 00:09:29,000
es domāju, jums nāktos secināt, ka izglītības sistēmas mērķis

178
00:09:29,000 --> 00:09:30,000
visā pasaulē

179
00:09:30,000 --> 00:09:34,000
ir ražot universitātes profesorus. Vai ne?

180
00:09:34,000 --> 00:09:36,000
Viņi ir cilvēki, kuri uzvar.

181
00:09:37,000 --> 00:09:40,000
Es reiz biju viens no viņu, lūk tā. (Smiekli)

182
00:09:40,000 --> 00:09:44,000
Un man patīk universitātes profesori, bet ziniet,

183
00:09:44,000 --> 00:09:48,000
mums nevajadzētu viņus uztvert kā augstāko cilvēces sasniegumu.

184
00:09:48,000 --> 00:09:50,000
Viņi ir tikai dzīvības forma,

185
00:09:50,000 --> 00:09:52,000
viena no dzīvības formām. Bet viņi ir diezgan interesanti,

186
00:09:52,000 --> 00:09:54,000
un es to saku aiz mīlestības pret viņiem.

187
00:09:54,000 --> 00:09:57,000
Pēc manas pieredzes, profesoros ir kaut kas īpatnējs --

188
00:09:57,000 --> 00:10:00,000
ne visi, bet lielākā daļa- viņi dzīvo savās galvās.

189
00:10:00,000 --> 00:10:02,000
Viņi dzīvo tur augšā, un nedaudz uz vienu pusi.

190
00:10:02,000 --> 00:10:06,000
Viņi ir bezķermenisks, ziniet, savā ziņā burtiskā nozīmē.

191
00:10:06,000 --> 00:10:08,000
Viņi uzskata savu ķermeni

192
00:10:08,000 --> 00:10:17,000
par transportlīdzekli savām galvām, vai ne?

193
00:10:17,000 --> 00:10:24,000
(Smiekli) Tas ir veids, kā nogādāt viņu galvas uz sanāksmēm.

194
00:10:24,000 --> 00:10:27,000
Ja vēlaties īstus pierādījumus ārpusķermeņa pieredzes esamībai,

195
00:10:27,000 --> 00:10:30,000
starp citu, tad dodieties uz lielu konferenci, kurā piedalās

196
00:10:30,000 --> 00:10:32,000
vecākie akadēmiķi,

197
00:10:32,000 --> 00:10:35,000
un iegriezieties pēdējā vakara diskotēkā.

198
00:10:35,000 --> 00:10:39,000
(Smiekli) Tur jūs redzēsiet pieaugušus vīriešus un sievietes,

199
00:10:39,000 --> 00:10:43,000
kas nekontrolēti lokās, ārpus mūzikas ritma,

200
00:10:43,000 --> 00:10:47,000
gaidot, kad tas beigsies, lai varētu doties mājās un uzrakstīt par to kādu rakstu.

201
00:10:47,000 --> 00:10:53,000
Mūsdienās mūsu izglītības sistēma ir balstīta uz ideju par akadēmiskajām spējām.

202
00:10:53,000 --> 00:10:56,000
Tam ir iemesls.

203
00:10:56,000 --> 00:10:58,000
Visa sistēma tika ieviesta- visā pasaulē,

204
00:10:58,000 --> 00:11:00,000
pirms 19.gs., īstenībā tad nebija publisko izglītības sistēmu.

205
00:11:00,000 --> 00:11:03,000
Tās visas tika radītas,

206
00:11:03,000 --> 00:11:04,000
lai apmierinātu industriālisma vajadzības.

207
00:11:04,000 --> 00:11:07,000
Tāpēc priekšmetu hierarhija sakņojas divās idejās.

208
00:11:07,000 --> 00:11:11,000
Pirmā, ka visnoderīgākie priekšmeti darba dzīvei

209
00:11:11,000 --> 00:11:13,000
ir augšgalā. Tāpēc skolā, visticamāk jūs laipni tikāt virzīti prom

210
00:11:13,000 --> 00:11:15,000
no lietām, kas jums patika, kad bijāt mazi,

211
00:11:15,000 --> 00:11:17,000
pamatojoties uz to, ka jūs

212
00:11:17,000 --> 00:11:20,000
nekad to darot nedabūsiet darbu. Vai tiesa?

213
00:11:20,000 --> 00:11:22,000
Nespēlē mūziku, tu nebūsi mūziķis;

214
00:11:22,000 --> 00:11:24,000
nenodarbojies ar mākslu, tu nebūsi mākslinieks.

215
00:11:25,000 --> 00:11:29,000
Laipns padoms: šobrīd tas ir pilnīgi aplami. Visā pasaulē

216
00:11:29,000 --> 00:11:30,000
notiek revolūcija.

217
00:11:30,000 --> 00:11:33,000
Un otrā ir akadēmiskās spējas, kas tiešām dominē

218
00:11:33,000 --> 00:11:34,000
mūsu izpratnē par intelektu,

219
00:11:34,000 --> 00:11:37,000
jo universitātes radīja izglītības sistēmu pēc savas līdzības.

220
00:11:37,000 --> 00:11:39,000
Ja par to padomā, visa publiskās izglītības sistēma

221
00:11:39,000 --> 00:11:41,000
visā pasaulē, ir ilgstošs process,

222
00:11:41,000 --> 00:11:43,000
lai iestātos universitātē.

223
00:11:43,000 --> 00:11:46,000
Un tā sekas ir tādas, ka daudzi ļoti talantīgi,

224
00:11:46,000 --> 00:11:48,000
spoži, radoši cilvēki, domā, ka viņi tādi nav,

225
00:11:48,000 --> 00:11:50,000
jo tā lieta, kur viņi bija talantīgi,

226
00:11:50,000 --> 00:11:54,000
skolā netika novērtēta, vai pat tika nozākāta.

227
00:11:54,000 --> 00:11:56,000
Es uzskatu, ka mēs nevaram atļauties tā turpināt.

228
00:11:56,000 --> 00:11:58,000
Saskaņā ar UNESCO datiem, nākamajos 30 gados,

229
00:11:58,000 --> 00:12:01,000
visā pasaulē vairāk cilvēku absolvēs,

230
00:12:01,000 --> 00:12:03,000
nekā kopš vēstures sākuma.

231
00:12:03,000 --> 00:12:05,000
Vairāk cilvēku, un tā kombinācija,

232
00:12:05,000 --> 00:12:07,000
no visiem faktoriem, par kuriem esam runājuši:

233
00:12:07,000 --> 00:12:10,000
tehnoloģija un to tās ietekme uz darbu, un demogrāfija,

234
00:12:10,000 --> 00:12:12,000
un milzīgais cilvēku skaita pieaugums.

235
00:12:12,000 --> 00:12:15,000
Pēkšņi universitātes grāds vairs neko nenozīmē. Vai tā nav tiesa?

236
00:12:15,000 --> 00:12:19,000
Kad es biju students, ja tev bija grāds, tev bija darbs.

237
00:12:19,000 --> 00:12:22,000
Ja tev nebija darba, tad tu vienkārši to negribēji.

238
00:12:22,000 --> 00:12:25,000
Atklāti sakot, es to negribēju. (Smiekli)

239
00:12:25,000 --> 00:12:30,000
Bet šodien jaunieši ar grādiem, bieži vien

240
00:12:30,000 --> 00:12:31,000
dodas mājās, lai turpinātu spēlēt datorspēles,

241
00:12:31,000 --> 00:12:34,000
jo tagad jums vajag maģistra grādu tur, kur kādreiz vajadzēja bakalaura grādu,

242
00:12:34,000 --> 00:12:37,000
un tagad jums vajag doktora grādu, kur iepriekš pietika ar maģistra.

243
00:12:37,000 --> 00:12:39,000
Tas ir akadēmiskās inflācijas process.

244
00:12:39,000 --> 00:12:41,000
Tas parāda, ka visa izglītības sistēmas struktūra

245
00:12:41,000 --> 00:12:43,000
šūpojas mums zem kājām. Mums ir radikāli jāpārdomā

246
00:12:43,000 --> 00:12:44,000
mūsu skatījums uz intelektu.

247
00:12:44,000 --> 00:12:46,000
Mēs zinām trīs lietas par intelektu.

248
00:12:46,000 --> 00:12:49,000
Pirmkārt, tā ir dažāda. Mēs domājam par pasauli visus veidos,

249
00:12:49,000 --> 00:12:51,000
kādos to piedzīvojam. Mēs domājam tēlaini,

250
00:12:51,000 --> 00:12:54,000
mēs domājam skaņās, mēs domājam kinestētiski.

251
00:12:54,000 --> 00:12:57,000
Mēs domājam abstrakti, mēs domājam kustībā.

252
00:12:57,000 --> 00:12:59,000
Otrkārt, intelekts ir dinamisks.

253
00:12:59,000 --> 00:13:02,000
Ja paraugamies uz mijiedarbībām cilvēka smadzenēs, kā mēs to dzirdējām

254
00:13:02,000 --> 00:13:05,000
vakardien vairākās prezentācijās,

255
00:13:05,000 --> 00:13:07,000
intelekts ir brīnišķīgi mijiedarbīgs.

256
00:13:07,000 --> 00:13:10,000
Smadzenes nav sadalītas nodalījumos.

257
00:13:10,000 --> 00:13:13,000
Patiesībā, radošums, ko es definēju kā procesu, kurā rodas

258
00:13:13,000 --> 00:13:15,000
oriģinālas, vērtīgas idejas,

259
00:13:15,000 --> 00:13:18,000
visbiežāk ir mijiedarbības rezultāts, kad satiekas

260
00:13:18,000 --> 00:13:21,000
dažādu nozaru skatījums uz lietām.

261
00:13:21,000 --> 00:13:23,000
Smadzenes ir tīšām, starp citu,

262
00:13:23,000 --> 00:13:26,000
smadzenēs ir nervu kūlis, kas savieno abas puslodes,

263
00:13:26,000 --> 00:13:28,000
to sauc par corpus callosum. Sievietiem tas ir resnāks.

264
00:13:28,000 --> 00:13:30,000
Izejot no tā, ko vakar teica Helēna, es domāju,

265
00:13:30,000 --> 00:13:34,000
ka tas ir iemesls, kādēļ sievietēm labāk padodas vairāki darbi vienlaikus.

266
00:13:34,000 --> 00:13:36,000
Tāpēc, ka jums padodas labāk, vai ne?

267
00:13:36,000 --> 00:13:39,000
Ir lērums pētījumu, bet es to zinu no savas personīgās dzīves.

268
00:13:39,000 --> 00:13:41,000
Ja mana sieva mājās gatavo,

269
00:13:41,000 --> 00:13:45,000
kas, paldies Dievam, nav pārāk bieži. (Smiekli)

270
00:13:45,000 --> 00:13:48,000
Bet, ziniet, viņa dara -- nē, viņai padodas dažas lietas --

271
00:13:48,000 --> 00:13:50,000
bet, ja viņa gatavo, ziniet,

272
00:13:50,000 --> 00:13:52,000
viņa vienlaikus runā ar cilvēkiem pa tālruni,

273
00:13:52,000 --> 00:13:55,000
viņa runā ar bērniem, viņa krāso griestus,

274
00:13:55,000 --> 00:13:58,000
un taisa atvērto sirds operāciju.

275
00:13:58,000 --> 00:14:01,000
Ja gatavoju es, durvis ir ciet, bērni ir laukā,

276
00:14:01,000 --> 00:14:04,000
telefona klausule ir nolikta, un ja viņa ienāk virtuvē, es kļūstu īgns.

277
00:14:04,000 --> 00:14:17,000
Es saku: "Terij, lūdzu, es te mēģinu uzcept olu. Lūdzu liec mani mierā." (Smiekli)

278
00:14:17,000 --> 00:14:19,000
Īstenībā, atceraties to veco filozofisko domu,

279
00:14:19,000 --> 00:14:22,000
ja mežā nokrīt koks, un neviens to nedzird,

280
00:14:22,000 --> 00:14:25,000
vai tas vispār notika? Atminaties to veco mīklu?

281
00:14:25,000 --> 00:14:28,000
Es nesen redzēju lielisku t-kreklu, uz kura bija rakstīts: "Ja vīrietis saka, ko domā,

282
00:14:28,000 --> 00:14:31,000
un dara to mežā, un neviena sieviete to nedzird,

283
00:14:31,000 --> 00:14:40,000
vai viņš tik un tā maldās?" (Smiekli)

284
00:14:40,000 --> 00:14:42,000
Trešā lieta par intelektu ir,

285
00:14:43,000 --> 00:14:45,000
ka tas ir atšķirīgs. Es šobrīd strādāju pie jaunas grāmatas,

286
00:14:45,000 --> 00:14:47,000
ko sauc "Atklāsme", kas ir balstīta uz

287
00:14:47,000 --> 00:14:49,000
intervijām ar cilvēkiem par to, kā viņi ir atklājuši

288
00:14:49,000 --> 00:14:51,000
savu talantu. Mani aizrauj tas, kā cilvēki pie tā nonāk.

289
00:14:51,000 --> 00:14:54,000
Mani patiesi aizkustināja saruna

290
00:14:54,000 --> 00:14:56,000
ar kādu burvīgu sievieti, par kuru varbūt lielākā daļa cilvēku

291
00:14:56,000 --> 00:14:58,000
nekad nav dzirdējuši, viņu sauc Džiliana Linna.

292
00:14:58,000 --> 00:15:00,000
Esat dzirdējuši par viņu? Daži ir. Viņa ir horeogrāfe

293
00:15:00,000 --> 00:15:02,000
un visi zina viņas darbus.

294
00:15:02,000 --> 00:15:04,000
Viņa iestudēja "Kaķus" un "Operas spoku".

295
00:15:04,000 --> 00:15:08,000
Viņa ir burvīga. Es kādreiz Anglijā biju Karaliskā baleta valdes loceklis,

296
00:15:08,000 --> 00:15:10,000
kā jau varat redzēt.

297
00:15:10,000 --> 00:15:12,000
jebkurā gadījumā, mēs ar Džilianu kādu dienu pusdienojām, un es vaicāju:

298
00:15:12,000 --> 00:15:14,000
"Džiliana, kā tu kļuvi par dejotāju?" Un viņa atbildēja,

299
00:15:14,000 --> 00:15:16,000
ka tas ir interesants stāsts. Kad viņa mācījās skolā,

300
00:15:16,000 --> 00:15:19,000
viņa bija pilnīgi bezcerīga. Un skola, tie bija 30-tie gadi,

301
00:15:19,000 --> 00:15:21,000
aizrakstīja viņas vecākiem un teica, "Mēs domājam,

302
00:15:21,000 --> 00:15:23,000
ka Džilianai ir mācīšanās traucējumi." Viņa nevarēja koncentrēties,

303
00:15:23,000 --> 00:15:25,000
viņa dīdījās. Es domāju, ka tagad teiktu,

304
00:15:25,000 --> 00:15:29,000
ka viņai ir UDHS. Vai ne? Bet tas bija 1930-tajos,

305
00:15:29,000 --> 00:15:32,000
un UDHS vēl nebija izgudrots.

306
00:15:32,000 --> 00:15:35,000
Tā nebija pieejama diagnoze. (Smiekli)

307
00:15:35,000 --> 00:15:39,000
Cilvēki neapzinājās, ka viņiem tas var būt.

308
00:15:39,000 --> 00:15:43,000
Jebkurā gadījumā, viņa devās pie speciālista. Un tā šajā istabā ar ozolkoka paneļiem,

309
00:15:43,000 --> 00:15:46,000
viņa bija kopā ar māti,

310
00:15:46,000 --> 00:15:49,000
un viņu aizveda uz nosēdināja uz krēsla rindas galā,

311
00:15:49,000 --> 00:15:51,000
un viņa sēdēja uz savām rokām 20 minūtes, kamēr

312
00:15:51,000 --> 00:15:53,000
šis cilvēks runāja ar viņas mammu par visām

313
00:15:53,000 --> 00:15:57,000
problēmām, kas Džilianai bija skolā. Un sarunas beigās --

314
00:15:57,000 --> 00:15:59,000
tā dēļ. ka viņa traucēja citiem cilvēkiem,

315
00:15:59,000 --> 00:16:01,000
kavēja mājas darbus, un tā tālāk,

316
00:16:01,000 --> 00:16:04,000
mazais, astoņgadīgais bērns -- un sarunas beigās ārsts aizgāja un apsēdās

317
00:16:04,000 --> 00:16:06,000
blakus Džilianai un teica: "Džiliana,

318
00:16:06,000 --> 00:16:08,000
es esmu noklausījies visu, ko tava mamma stāstīja,

319
00:16:08,000 --> 00:16:10,000
un tagad man jāparunā ar viņu divatā."

320
00:16:10,000 --> 00:16:13,000
Viņš teica: "Uzgaidi tepat, mēs drīz būsim atpakaļ,"

321
00:16:13,000 --> 00:16:15,000
un viņi izgāja laukā un atstāja viņu vienu.

322
00:16:15,000 --> 00:16:17,000
Bet izejot no telpas, viņš ieslēdza radio,

323
00:16:17,000 --> 00:16:19,000
kas atradās uz galda. Un kad viņi

324
00:16:19,000 --> 00:16:21,000
izgāja laukā no istabas, viņš teica mātei:

325
00:16:21,000 --> 00:16:24,000
"Vienkārši pastāviet un paskatieties uz viņu". Un tajā pat mirklī, kad viņi atstāja istabu,

326
00:16:24,000 --> 00:16:28,000
viņa teica, viņa bija kājās, kustoties mūzikas ritmā.

327
00:16:28,000 --> 00:16:30,000
Un viņi vēroja pāris minūtes,

328
00:16:30,000 --> 00:16:33,000
un ārsts pagriezās pret viņas māti un sacīja,

329
00:16:33,000 --> 00:16:37,000
"Linnas kundze, Džiliana nav slima, viņa ir dejotāja.

330
00:16:37,000 --> 00:16:39,000
Vediet viņu uz deju skolu."

331
00:16:39,000 --> 00:16:41,000
Es vaicāju: "Un kas notika?"

332
00:16:41,000 --> 00:16:44,000
Viņa atbildēja: "Viņa tā arī izdarīja. Es nevaru pat izstāstīt, cik tas bija brīnišķīgi.

333
00:16:44,000 --> 00:16:46,000
Mēs iegājām zālē, un tā bija pilna ar

334
00:16:46,000 --> 00:16:49,000
tādiem cilvēkiem kā es. Cilvēkiem, kas nevarēja nosēdēt mierā.

335
00:16:49,000 --> 00:16:52,000
Cilvēkiem, kuriem bija jākustas, lai domātu." Kuriem bija jākustas, lai domātu.

336
00:16:52,000 --> 00:16:54,000
Viņi dejoja baletu, viņi dejoja stepu, viņi dejoja džezu,

337
00:16:54,000 --> 00:16:56,000
viņi dejoja laikmetīgās dejas.

338
00:16:56,000 --> 00:16:59,000
Ar laiku viņa bija uz noklausīšanos Karaliskajā Baleta skolā,

339
00:16:59,000 --> 00:17:01,000
viņa kļuva par solisti ar brīnišķīgu karjeru

340
00:17:01,000 --> 00:17:03,000
Karaliskajā Baletā. Galu galā viņa absolvēja

341
00:17:03,000 --> 00:17:05,000
Karalisko Baleta skolu un

342
00:17:05,000 --> 00:17:08,000
nodibināja savu uzņēmumu - Džilianas Linnas deju kompāniju-

343
00:17:08,000 --> 00:17:11,000
un satika Endrjū Loidu Vēberu. Viņa ir atbildīga par

344
00:17:11,000 --> 00:17:13,000
dažiem no vissekmīgākajiem muzikālajiem uzvedumiem

345
00:17:13,000 --> 00:17:18,000
vēsturē, viņa ir sniegusi baudījumu miljoniem,

346
00:17:18,000 --> 00:17:21,000
un viņa ir multimiljonāre. Kāds cits

347
00:17:21,000 --> 00:17:25,000
būtu varējis viņai izrakstīt zāles, un teikt,

348
00:17:25,000 --> 00:17:27,000
lai nomierinās.

349
00:17:27,000 --> 00:17:30,000
Tagad, es domāju... (Aplausi). Es domāju, ka mēs nonākam pie sekojošā:

350
00:17:30,000 --> 00:17:32,000
Als Gors (Al Gore) vakar runāja

351
00:17:32,000 --> 00:17:35,000
par ekoloģiju un revolūciju, ko iesāka Reičela Kārsone (Rachel Carson).

352
00:17:35,000 --> 00:17:39,000
Es domāju, ka mūsu vienīgā nākotnes cerība

353
00:17:39,000 --> 00:17:42,000
ir pieņemt jaunu cilvēka ekoloģijas konceptu,

354
00:17:42,000 --> 00:17:46,000
tādu, kur mēs sāktu rekonstruēt mūsu izpratni

355
00:17:46,000 --> 00:17:48,000
par cilvēka iespēju daudzveidību.

356
00:17:48,000 --> 00:17:52,000
Mūsu izglītības sistēma ir uzrakusi mūsu smadzenes tādā pat veidā,

357
00:17:52,000 --> 00:17:54,000
kā mēs līd izsīkumam uzrokam zeimi: meklējot konkrētu izrakteni.

358
00:17:54,000 --> 00:17:57,000
Nākotnē, tas mums nederēs.

359
00:17:57,000 --> 00:18:00,000
Mums ir jārdomā fundamentālie principi,

360
00:18:00,000 --> 00:18:02,000
uz kuriem balstoties mēs izglītojam savus bērnus.

361
00:18:02,000 --> 00:18:06,000
Ir burvīgs Jonas Salka (Jonas Salk) citāts, viņē teica: "Ja visi kukaiņi

362
00:18:06,000 --> 00:18:09,000
pazustu no zemes virsas,

363
00:18:09,000 --> 00:18:12,000
tad 50 gadu laikā dzīvība uz Zemes beigtos.

364
00:18:12,000 --> 00:18:15,000
Ja visi cilvēki pazustu no zemes virsas,

365
00:18:15,000 --> 00:18:19,000
tad 50 gadu laikā visas dzīvības formas uzplauktu."

366
00:18:19,000 --> 00:18:21,000
Un viņam ir taisnība.

367
00:18:21,000 --> 00:18:24,000
Tas, ko cildina TED, ir cilvēka iztēles spējas.

368
00:18:24,000 --> 00:18:28,000
Mums tagad ir jābūt uzmanīgiem, lai šo dāvanu izmantotu

369
00:18:28,000 --> 00:18:31,000
gudri, un izvairītos no tiem dažiem scenārijiem,

370
00:18:31,000 --> 00:18:34,000
par kuriem esam runājuši. Un vienīgais veids, kā mēs to sasniegsim,

371
00:18:35,000 --> 00:18:38,000
ir saredzot mūsu radošās spējas

372
00:18:38,000 --> 00:18:40,000
visā to bagātībā, un saredzot

373
00:18:40,000 --> 00:18:43,000
mūsu bērnus kā to cerību, ko viņi nes. Un mūsu uzdevums

374
00:18:43,000 --> 00:18:46,000
ir izglītot viņus visā viņu pilnībā, lai viņi var droši doties nākotnē.

375
00:18:46,000 --> 00:18:49,000
Starp citu- mēs šo nākotni varam nepiedzīvot,

376
00:18:49,000 --> 00:18:52,000
bet viņi piedzīvos. Un mūsu uzdevums ir viņiem palīdzēt

377
00:18:52,000 --> 00:18:54,000
ar to kaut ko izdarīt. Liels paldies!