1
00:00:06,783 --> 00:00:08,988
Ir gadījies, ka gribi izcept kūku,

2
00:00:08,988 --> 00:00:10,959
bet tavi banāni ir sapuvuši,

3
00:00:10,959 --> 00:00:12,437
virtuves piederumi sarūsējuši,

4
00:00:12,437 --> 00:00:15,968
tu pakrīti un iegāz 
dzeramo sodu etiķa krūkā,

5
00:00:15,968 --> 00:00:18,019
un tad uzsprāgst plīts?

6
00:00:18,019 --> 00:00:20,703
Draugs, tu un tavas ķīmiskās reakcijas

7
00:00:20,703 --> 00:00:23,873
esat krituši par upuri
entalpijai un entropijai,

8
00:00:23,873 --> 00:00:26,689
un tās nudien ir spēks, ar ko jārēķinās.

9
00:00:26,689 --> 00:00:29,066
Tavi reaģenti ir kļuvuši par produktiem.

10
00:00:29,066 --> 00:00:33,066
Kas tie tādi par „E” vārdiem,
un kāda ir to lielā jēga?

11
00:00:33,066 --> 00:00:34,585
Sāksim ar entalpiju —

12
00:00:34,585 --> 00:00:39,360
enerģijas pieaugumu vai samazinājumu 
ķīmiskās reakcijas laikā.

13
00:00:39,360 --> 00:00:42,834
Katrai molekulai ir noteikts 
potenciāls ķīmiskās enerģijas daudzums,

14
00:00:42,834 --> 00:00:46,027
kas glabājas saitēs starp to atomiem.

15
00:00:46,027 --> 00:00:49,036
Savienojumi ar lielāku enerģiju 
ir nestabilāki

16
00:00:49,036 --> 00:00:52,311
un tādējādi reaģētspējīgāki.

17
00:00:52,311 --> 00:00:55,453
Iztēlosimies enerģijas plūsmu reakcijā —

18
00:00:55,453 --> 00:01:00,896
ūdeņraža un skābekļa aizdegšanos,
uzspēlējot traku golfa partiju.

19
00:01:00,896 --> 00:01:04,943
Mūsu mērķis ir dabūt bumbiņu,
reaģentu, kalniņā

20
00:01:04,943 --> 00:01:08,016
un lejā pa daudz slīpāku nogāzi.

21
00:01:08,016 --> 00:01:11,439
Tur, kur kalniņš iet augšup,
mums bumbiņai jāpievada enerģija,

22
00:01:11,439 --> 00:01:16,220
un, kur tas iet lejup, bumbiņa
izdala enerģiju apkārtējā vidē.

23
00:01:16,220 --> 00:01:20,400
Bedrīte apzīmē produktu
jeb reakcijas iznākumu.

24
00:01:20,400 --> 00:01:24,110
Reakcijai beidzoties, bumbiņa ir bedrītē,

25
00:01:24,110 --> 00:01:26,573
un mums ir mūsu produkts: ūdens.

26
00:01:26,573 --> 00:01:30,587
Šī, gluži kā mūsu plīts sprādziens,
ir eksotermiska reakcija,

27
00:01:30,587 --> 00:01:35,307
proti, savienojumu beigu enerģija 
ir mazāka nekā sākuma enerģija,

28
00:01:35,307 --> 00:01:38,325
un starpība izdalās apkārtējā vidē

29
00:01:38,325 --> 00:01:40,514
kā gaisma un siltums.

30
00:01:40,514 --> 00:01:43,116
Mēs varam izspēlēt 
arī pretēja veida reakciju —

31
00:01:43,116 --> 00:01:44,851
endotermisku reakciju,

32
00:01:44,851 --> 00:01:48,483
kur beigu enerģija ir lielāka 
nekā sākuma enerģija.

33
00:01:48,483 --> 00:01:51,632
Tieši to mēs centāmies paveikt,
cepot kūku.

34
00:01:51,632 --> 00:01:54,752
No krāsns pievadītais karstums
izmainītu ķīmisko uzbūvi

35
00:01:54,752 --> 00:01:59,039
olu olbaltumvielām 
un dažādajām sviesta sastāvdaļām.

36
00:01:59,639 --> 00:02:01,235
Tā tad arī ir entalpija.

37
00:02:01,235 --> 00:02:02,498
Kā varbūt jau nojaut,

38
00:02:02,498 --> 00:02:06,866
lielāka iespēja notikt ir eksotermiskām, 
nevis endotermiskām reakcijām,

39
00:02:06,866 --> 00:02:10,429
jo tām vajag mazāk enerģijas.

40
00:02:10,429 --> 00:02:13,647
Taču ir vēl kāds neatkarīgs faktors,
kas var izraisīt reakcijas:

41
00:02:13,647 --> 00:02:15,250
entropija.

42
00:02:15,250 --> 00:02:18,652
Entropija mēra 
ķīmiskā savienojuma nesakārtotību.

43
00:02:18,652 --> 00:02:21,514
Lūk, milzīga golfa bumbiņu piramīda.

44
00:02:21,514 --> 00:02:24,533
Tās sakārtotā uzbūve nozīmē, 
ka tai piemīt zema entropija.

45
00:02:24,533 --> 00:02:28,228
Tomēr, tai sabrūkot,
mums visapkārt ir juceklis

46
00:02:28,228 --> 00:02:30,531
un krustu šķērsu lēkājošas bumbiņas.

47
00:02:30,531 --> 00:02:34,202
Tās lēkā tik ļoti, ka dažas
pat tiek pāri kalniņam.

48
00:02:34,202 --> 00:02:37,522
Šī pāreja nestabilitātē
jeb augstākā entropijā

49
00:02:37,522 --> 00:02:40,046
rada iespēju notikt reakcijām.

50
00:02:40,046 --> 00:02:42,745
Gluži kā golfa bumbiņām
arī ķīmiskajiem savienojumiem

51
00:02:42,745 --> 00:02:48,239
šī pārēja no kārtības uz nekārtību
daļu reaģentu „uzdzen kalniņā”

52
00:02:48,239 --> 00:02:50,723
un ļauj tiem aizsākt reakciju.

53
00:02:50,723 --> 00:02:53,931
Entalpiju un entropiju
darbībā varam redzēt,

54
00:02:53,931 --> 00:02:56,784
dodoties iekurt ugunskuru,
lai pagatavotu pusdienas.

55
00:02:56,784 --> 00:02:58,553
Sērkociņš pievada gana enerģijas,

56
00:02:58,553 --> 00:03:01,930
lai aizsāktu eksotermisku 
aizdegšanās reakciju,

57
00:03:01,930 --> 00:03:05,916
pārvēršot koku — augstas enerģijas 
uzliesmojošu materiālu —

58
00:03:05,916 --> 00:03:09,297
mazākas enerģijas 
oglekļa dioksīdā un ūdenī.

59
00:03:10,087 --> 00:03:13,780
Entropija arī pastiprina 
un palīdz reakcijai tās gaitā,

60
00:03:13,780 --> 00:03:16,484
jo [ķīmiski] glīti sakārtotā malkas pagale

61
00:03:16,484 --> 00:03:21,589
pārvēršas juceklīgi kustīgajā
ūdens tvaikā un oglekļa dioksīdā.

62
00:03:21,589 --> 00:03:24,502
Enerģija, kas izdalās
šajā eksotermiskajā reakcijā

63
00:03:24,502 --> 00:03:28,399
darbina tavu pusdienu cepšanas
endotermisko reakciju.

64
00:03:28,399 --> 00:03:29,507
Labu apetīti!