Kad par šo problēmu runājat ar pacientiem un sabiedrību
arī ar ārstiem un lēmumu pieņēmējiem
viņi ir sašutuši, ko esam līdz šim piecietuši.
Jau trīs desmitgades nespējam atrisināt šo problēmu
un tagad patiesi ir pienācis laiks pavilkt zem šīm neveiksmēm treknu svītru
un visu vērst par labu.
Kad es tikos ar savu ārstu, kurš man izskaidroja manu diagnozi
Es vēlējos dzirdēt jebko, izņemot vārdu "vēzis",
bet tā nenotika.
Kad dažas dienas vēlāk
mans ārsts piedāvāja iespēju piedalīties klīniskā pētījumā,
nejutos, ka man būtu liela izvēles iespēja lēmuma pieņemšanā.
Es patiesi vēlējos, lai no manas situācijas tiktu gūts vismaz kāds labums
neatkarīgi no tā, kas notiks ar mani.
Uzzināt, ka ne visi klīniskie pētījumi tiek publicēti,
ir vienkārši biedējoši - tas ir kā apvainojums man
un visiem pārējiem brīvprātīgajiem, kas piedalās pētījumos.
Ārsti ir neapzināti tērjuši milzu naudas
ārstēšanas metodēm, kas vai nu nav tik efektīvas, kā bijām domājuši,
vai arī ir nevajadzīgi dārgas,
un mēs esam kaitējuši pacientiem
izrakstot viņiem šobrīd vismazāk efektīvo ārstēšanas metodi
tikai tādēļ, ka klīnisko pētījumu rezultāti no mums tiek slēpti.
Šobrīd labākie pieejamie pierādījumi rāda, ka vidēji
iespēja, ka pabeigts pētījums tiks publicēts ir 50 pret 50.
Tomēr pētījumiem ar pozitīviem un ārstniecības metodei glaimojošiem rezultātiem
ir divas reizes lielāka iespēja tikt publicētiem nekā pētījumiem ar negatīviem rezultātiem.
Lielais vairums medikamentu, ko lietojam šobrīd,
ienākuši tirgū pirms desmit vai vairāk gadiem.
Par tiem ir šie pētījumi, no kuriem puse nav tikuši publicēti;
tātad, par medikamentiem, ko lietojam ik dienas, informācijas trūkst.
Kā viņi var veikt pētījumus uz veseliem brīvprātīgajiem
vai vēl sliktāk, uz slimiem cilvēkiem,
zinot, ka netiek paredzēts šo informāciju publiskot?
Mums nepieciešama tūlītēja pieeja visām metodēm un rezultātiem
par visiem pētījumiem par jebkādu pielietojumu visām ārstēšanas metodēm,
kas šobrīd tiek izrakstītas miljoniem pacientu ik dienas.
Simtiem organizāciju jau pievienojušās kampaņai,
tai skaitā pētījumu sponsori, firmas un akadēmiskas institūcijas
ir sākušas nopietnas diskusijas
par visu, ko var darīt, lai sasniegtu lielāku caurspīdīgumu.
Tādi termini kā "uzticība" un "caurspīdīgums"
līdz šim nav bijuši cieši saistīti ar industriju,
un GSK mēs esam sapratuši, ka ir daudz, ko varam darīt,
lai būtu atklātāki un caurspīdīgāki par pētījumiem, kurus vadām.
Un, ja neatkarīgs pētnieks var pievienoties
un nodrošināt mūsu veikto pētījumu papildināšanu ar jaunām perspektīvām,
tas ir lieliski zinātnei un lieliski mums,
un, kas vēl svarīgāk, tas mums ļauj uzlabot pacientu aprūpi.
Klīniski pētījumi nav veikti tikai par medikamentiem.
Tie ir veikti par psihiatriskām ārstēšanas metodēm, medicīnas ierīcēm,
ķirurģiskām tehnikām, kā arī veterinārijas zinātnē.
Ikvienam, kas sponsorē vai piedalās kādā klīniskā pētījumā, jāparakstās par kampaņu.
Jā, tas ir satraucoši, ko tik jūs varētu atrast;
katram ir kādi "skeleti skapī".
Bet ir pienācis laiks, kad arvien vairāk kompānijas
un arvien vairāk institūtu ir uzņēmušies šīs saistības.
Mēs zinām, ka klīnisko pētījumu rezultātu slēpšana maksā dzīvības,
nozīmē nevajadzīgus tēriņus, izraisa nevajadzīgas ciešanas un nodara kaitējumu pacientiem.
Un tādēļ es domāju, ka vairs nevaram attaisnoties, sakot "mēs nezinājām".
Lai padarītu medicīnas nozari labāku, mums jārada klīniskie pētījumi pieejami.
Lūdzu, izplatiet šo video draugiem, ģimenes locekļiem un parakstiet to alltrials.net