Kas ir Higsa bozons?

Džons Eliss, teorētiskais fiziķis, gatavojoties LHC 2012. gada 4. jūlijā CERN notiekošajam semināram par Higsa bozona meklējumu rezultātiem, kurai sekos preses konference, atbild uz jautājumu „Kas ir Higsa bozons?” Sīkākai informācijai: http://cern.ch/press/PressReleases/Releases2012/PR16.12E.html
[video pieejams arī caur https://cdsweb.cern.ch/record/1458922]

Kas ir Higss?

Kopš 1964. gada mums bija doma,

ko izteikuši Anglers, Brauts un Higss,

ka tukša telpa ir kā starpnieks

un daļiņām pārvietojoties cauri šim starpniekam,

dažas no tā ar to mijiedarbojas,

dažas no tām ar to nemijiedarbojas.

Tās, kuras mijiedarbojas ar šo starpnieku,

tās iegūst masas,

un tās, kuras pārvietojas bez mijiedarbes,

tās ir daļiņas bez masas.

Ļaujiet minēt analoģiju:

iedomājieties bezgalīgu sniega lauku,

kas stiepjas cauri visai telpai,

plakana, neizteiksmīga, stiepjoties visos virzienos,

varbūt kā Sibīrijas vidū.

Nu iedomājieties, ka cenšaties šķērsot

šo sniega lauku.

Varbūt esat slēpotājs

un viegli slīdat tam pāri,

tā ir kā daļiņa,

kas neiedarbojas ar Higsa lauku,

tā negrimst sniegā, tā pārvietojas ļoti ātri.

Tā ir kā daļiņa bez masas, kas pārvietojas gaismas ātrumā.

Taču varbūt jums ir tikai sniega kurpes,

šajā gadījumā jūs grimstat Higsa sniega laukā,

jums ir mazāks ātrums kā slēpotājam,

mazāks nekā gaismas ātrums.

Tas ir kā daļiņai ar masu, jo jūs

saistāties un mijiedarbojaties ar Higsa sniega lauku.

Visbeidzot, ja jums ir uzvilkti vieni paši zābaki,

jūs sniegā grimstat ļoti viegli

un pārvietojaties ļoti, ļoti lēni,

un tas ir kā daļiņai ar lielu masu.

Domājiet par šo Higsa lauku kā

universālu sniega lauku.

No kurienes rodas Higsa bozons?

Mēs visi zinām, no kā ir veidots sniegs, vai ne?

Tas ir veidots no sniegpārslām.

Tādā pat veidā kā šis universālais Higsa sniega lauks,

tas ir veidots no maziem kvantiem,

šie kvanti ir kā sniegpārslas, to mēs arī saucam par Higsa bozonu.

Higsa bozonam ir darbs sniegt masu

visām pārējām elementārdaļiņām.

Paskatoties uz mana T-krekla rakstītajiem

Standarta modeļa pamatvienādojumiem,

tie ir ļoti simetriski, tādējādi

visas dažādās daļiņas izskatās vienādas.

Vismaz pirmajās divās rindiņās nav nekas,

ar ko, piemēram, nodalīt daļiņas, kurām ir atšķirīgas masas.

Taču šī simetrija ir jāizjauc,

elektroni ir vieglāki par mioniem,

augšējais kvarks ir daudz, daudz smagāks,

nekā kvarki, kas veido parasto kodolu.

Tādēļ augšējās divas rindiņas, simetriskās rindiņas,

nevar būt viss,

jābūt kaut kam, kā izdalīt

un atšķirt dažādus daļiņu veidus.

Tas ir darbiņš Higsa bozonam,

tas ir darbiņš divām apakšējām rindiņām.

Atkarībā no tā, kā šie dažādie kvarku, elektronu

vai mionu veidi

atkarībā no tā, kā tie saistās šajā Higsa laukā, šis Higsa bozons

mēs uzskatām, ka tie saņem dažādas masas.

Šo daļiņu simetrija ir tikusi izjaukta.